Amerikā piektdien notika prezidenta inaugurācija. Mārtiņš Bondars intervijā teica, ka amerikāņi lepojas ar savu prezidentu. Viņš kā prezidents tautas labā gan vēl neko nav paveicis.
Amerikā piektdien notika prezidenta inaugurācija. Mārtiņš Bondars intervijā teica, ka amerikāņi lepojas ar savu prezidentu. Viņš kā prezidents tautas labā gan vēl neko nav paveicis. Es domāju, ka patiesībā amerikāņi lepojas ar to, ka viņi ir šīs valsts pilsoņi.
Bet kā ir Latvijā? Pirms desmit gadiem barikāžu dienās mēs bijām visi kopā, tad cerējām uz valdības atbalstu, gaišāku nākotni. Bet uz valdību liktās cerības, maigi izsakoties, maz attaisnojušās. Vienīgi prezidente liek domāt, ka kāda taisnības kripatiņa atlēks arī tautai. Galvenais, ka prezidentes runas sakrīt ar darbiem. Arī jaunieši saka: “Mēs lepojamies ar savu prezidenti!”
Bet varam mēģināt kaut ko labot- tuvojas taču,vēlēšanas.
Lai kā arī būtu, lielākā daļa cilvēku saprot, ka jācīnās saviem spēkiem. Jāaudzina bērni, jādod tiem laba izglītība, jāmācās pašiem, lai tiktu galā ar lielo informācijas gūzmu, lai darba devējs vai ierēdņi nenodarītu pāri, lai saprastu dzīves mainīgo situāciju. Eiropā varēsim ieiet ar zināšanām, aktīvu domāšanu un darbību, ja būsim lietas kursā par notikumiem pasaulē. Mēģināsim provincē radīt vidi, kur mūsu bērni vēlētos atgriezties. Lai viņi neteiktu: “Esmu jau kļuvis par lielpilsētas cilvēku.” Vai ar to šie jaunie cilvēki domā, ka provinces pilsonis nevar būt ar viņu līdzvērtīgs domāšanā, zināšanās, neprotam uzvesties un sarunāties kā Rīgā. Bet, iespējams, ka tādi arī esam. Dzīvojam, strādājam, uzklausām tenkas, skatāmies salkanus seriālus, šaušanu filmas. Visu, ko mums lielpilsēta piedāvā. Bet man liekas, ka lauku latvietis vairāk lepojas ar sevi, piederību Latvijai, nekā Rīgas. Nesen runāju ar kādu gudru, interesantu sievieti no Apes. Man likās – nav lietas dabā, cilvēkos, mākslā, ko viņa nezinātu. Bet sarunā noslēgumā viņa man teica: “Es tik daudz vēl nezinu.” Iespējams, ja dzīvo ar tādu domu, tad arī provincē dzīvot ir vērtīgi un interesanti. Un mēs šeit vienkārši dzīvojam un esam tiesīgi lepoties ar savu latvietību kā amerikāņi ar savu amerikāniskumu.
