Ar kopdejām un priekšnesumiem, tējas dzeršanu un draudzēšanos Gulbenes līnijdeju grupa “Lidojošās raganiņas” 9.decembrī nosvinēja savas pastāvēšanas trīs gadus.
Ar kopdejām un priekšnesumiem, tējas dzeršanu un draudzēšanos Gulbenes līnijdeju grupa “Lidojošās raganiņas” 9.decembrī nosvinēja savas pastāvēšanas trīs gadus.
Dejot pulkā aicināja “raganiņas” Alīna, Oļesja, divas Anitas, Edīte, Ilze, Indra, Judīte, Ginta, Ļuda, Nora, Rasma, Silva, Solvita un Vineta ar Elīnu Krēsliņu priekšgalā. Viņas bija ģērbušās deju grupai raksturīgajā melnajā bikškostīmā ar sarkanu vai melnu cepuri un baltu puķi pie tās.
“Esam vienojušās, ka plašākus pasākumus organizēsim, kad “Lidojošajām raganiņām” dzimšanas diena iekritīs nepāra skaitlī. Nākamreiz rīkosim balli, svinot piecu gadu jubileju,” saka Elīna.
Trīs gadu jubilejas ballē piedalījās pavisam astoņas dejotāju grupas no Gulbenes, Lejasciema, Lizuma, Alūksnes, Ziemeriem, Apes, Grundzāles, kā arī vēderdejotāju grupa “Horeo” no Gulbenes. Kopumā dejotāju bija vairāk nekā pussimts. Dejotājas bija tikai dāmas, izņemot vienu kungu no Alūksnes rajona. Vakaru pasākuma dalībnieki aizvadīja gandrīz nepārtrauktā deju maratonā. “Lai mūsu sirdis silda tējas tasīte un kopīgā mīlestība uz deju!” aicināja vakara vadītāja Marta Mikolaja. Pasākuma tēma bija tieši tāda – dejojot iepazīstināt ar kādu unikālu tējas aromātu.
Protams, pasākuma gaviļnieces bija “Lidojošās raganiņas”. Elīna stāsta, ka nosaukums grupai izraudzīts nejauši. “Dejotāja Ināra man uzdāvināja suvenīru – raganiņu. Tobrīd tieši gatavojāmies līnijdeju festivālam. Izdomāju, ka mēs varētu būt raganiņas. Bet Siguldas pusē kādam kolektīvam jau bija tāds nosaukums, tāpēc bija jāizdomā priekšvārds. Nolēmām nedēvēt sevi ne par lielajām, ne par mazajām raganiņām, bet gan par lidojošajām. Katrā sievietē iekšā ir raganiņa – liela vai maza,” smaida viņa.
Austrumvidzemē esot ierasts, ka līnijdejotāju grupas uztur draudzīgus kontaktus, rīko kopīgus pasākumus. “Veidojam tematiskos vakarus. Dažreiz liekas – ak Dievs, ko par tādu tēmu var izdomāt! Izrādās, ka visu ko var izdomāt. Izdomāt pašu velnu! Vakari izdodas jautri un saistoši. Prieks ir citam par citu,” saka Elīna.
Viņai pašai aizraušanās ar līnijdeju sākusies pirms trim gadiem. “Līnijdejas ir mans hobijs tāpat kā teātra spēlēšana. Tā ka – visi brīvie vakari ir aizpildīti. Tautiskās dejas manā dzīvē ir izpalikušas, jo man ir problēmas ar kreiso plecu, bet satvērienā ar partneri tam ir nozīme. Taču dejot man patīk, tāpēc veiklais risinājums bija sākt nodarboties ar līnijdejām. Tur vari izlikt sevi un arī – dejā. Ir vīrieši, kas saka, ka līnijdeja ir tikai tāda soļu aerobika mūzikas pavadībā. Kā kurš to uztver. Kādam patīk, citam ne,” atzīst viņa.
Pašlaik Elīna vada tikai vienu līnijdejotāju grupu Gulbenē. Ar to pilnīgi esot gana. “Mēģinājumi ir reizi nedēļā un ilgst pusotru stundu. Katrā mēģinājumā iemācāmies vienu jaunu deju un pēc tam dejojam visas jau zināmās. Esam gluži vai nosvīdušas. Es vēl piekodinu, lai pēc dejošanas iedzer tikai tēju un neko neēd. Līdz ar to arī slaidā līnija būs ievērota. Dejas paņem daudz enerģijas,” saka skolotāja. Meitenes esot sapratušas – deju soļi tikai sākumā liekas grūti, bet, kad soļu ābece ir apgūta, tad ir viegli. Mainās soļu kombinācijas, bet būtība ne. “”Lidojošās raganiņas” ir fantastiskas! Viņām divreiz parādu un ar trešo reizi – jau aiziet. Pat reizēm gribas brīnīties: “Kā?! Jūs jau zināt šo deju? Apguvāt ātrāk par mani?” stāsta Elīna.
Viņa atzīst, ka Latvijā pašlaik vēderdejas popularitātē pārspēj līnijdejas. Kā vienām, tā otrām nevajag partneri. Tas ir aktuāli. “Sievietes ir ļoti aktīvas, viņas vēlas dejot. Līnijdejās nevajag pretējā dzimuma partneri. Turklāt var pilnveidot sevi, jo līnijdejās notiek dažādi konkursi, ir iespēja braukt dejot uz ārzemēm. Zinu, ka dejotāji no Latvijas brauc, piedalās konkursos un iegūst godalgotas vietas,” stāsta Elīna.
Mūsdienās Latvijā un pasaulē līnijdejas esot kļuvušas dažādākas, sievišķīgākas. Tiek dejots pat valsis! Līnijdejas modernizējas. “Horeogrāfijas top Anglijā, ASV. No interneta izkopēju un mācāmies. Lai gan arī Latvijā ir horeogrāfi, kas veido deju soļus līnijdejām. Visām populārākajām popmūzikas dziesmām ātri vien top horeogrāfisks pārlikums līnijdejā. Sirdi rauj ārā! Tiek izdomāti lieliski deju soļi. Liekas – kā var tā būt, ka dziesmu nevis izdzied, bet izdejo!” stāsta Elīna. Vēsturiski līnijdejas radās kā vīriešu dejas. Latvijā līnijdejās vīriešus tikpat kā neredzam. “Ir patīkami, ja blakus dejo vīrietis. Tādā situācijā biju līnijdeju pasākumā Cēsīs, kur man blakus dejoja kungi. Sajūta ir kā septītajās debesīs,” atzīstas Elīna.
