Gulbenes rajonā neviens ganāmpulka īpašnieks nav informējis Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldi par lopiem, kas ievesti no Holandes.
Gulbenes rajonā neviens ganāmpulka īpašnieks nav informējis Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldi par lopiem, kas ievesti no Holandes.
“Daudzi uzskata, ka ar savu īpašumu var rīkoties, kā vēlas, bet var gadīties, ka no citām valstīm ievestie lopi tikai šķietami izskatās veseli, jo, veicot analīzes, atklājas dažādas slimības,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes inspektore Irēna Zvanere. Pēdējo mēnešu laikā nopietnas problēmas Latvijā vairākos liellopu ganāmpulkos izraisījušas no Holandes ievestas govis. Tās var izraisīt pārējā ganāmpulka saslimšanu. Lopiem dažu dienu laikā parādās stipra caureja, kas komplicējas ar sekundāru infekciju un var beigties pat ar nāvi.
Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti domā, ka dzīvnieki inficējušies ar kādu tā saucamo ekonomisko slimību – govju vīrusālo diareju, infekciozo rinotraheītu vai Korona vīrusa infekciju. Tas, ka bojā iet tikai vietējie dzīvnieki, izskaidrojams tādējādi, ka atvestie liellopi jau ir pārslimojuši minētās slimības un ieguvuši imunitāti. Vietējiem dzīvniekiem slimība ir jaunums, tāpēc lopu imūnsistēma to nepazīst. Speciāliste skaidro, ka arī mūsu dzīvniekiem pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte.
“Uzskatu, ka tiem ganāmpulku īpašniekiem, kas ieved lopus no citām valstīm, jāpieprasa veterinārajiem darbiniekiem veikt dzīvniekiem visas iespējamās analīzes, ne tikai tās, kas ir obligātas, jo tikai tad īpašnieks jutīsies droši, ka ganāmpulks nav apdraudēts. Diemžēl ganāmpulku īpašnieki grēko arī tādējādi, ka pēc lopu ievešanas, stingri neievēro noteikto laiku, kāds tiem jāpavada karantīnā,” saka inspektore.
Viņa atgādina, ka svarīgākās dzīvnieku veselības prasības ir noteiktas Eiropas Savienības likumdošanā, piemēram, ievestajam liellopam jābūt klīniski veselam, izmeklētam uz govju tuberkulozi, brucelozi un govju enzootisko leikozi.
Lai ievestu dzīvniekus, attiecīgās valsts Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz dzīvnieku veselības sertifikātu, kas apliecina tā izcelsmi, veselību. Sertifikāts gan nedod garantiju, ka dzīvnieks nav inficēts ar kādu ekonomisko slimību, par kuru valstiskā mērogā garantijas netiek pieprasītas. Ekonomiskās slimības, kas zemniekiem to uzliesmojumu gadījumā rada zaudējumus, nav sērgas, tāpēc nav noteikts tirdzniecības aizliegums no valsts, kur konstatēts slimības uzliesmojums.
