Milzīga nozīme O.Priedīša dzīvē bija viņa sievai Līnai (dzim. Sarķis), kura arī bija fotogrāfe. Līna dzimusi 1887.gada 18.martā Ērģemes pagastā muižas kalpu ģimenē.
Milzīga nozīme O.Priedīša dzīvē bija viņa sievai Līnai (dzim. Sarķis), kura arī bija fotogrāfe. Līna dzimusi 1887.gada 18.martā Ērģemes pagastā muižas kalpu ģimenē.
Kad pēc māsas nāves bija jāpārtrauc mācības skolā, Līna sāka strādāt par mācekli pie Valkas fotogrāfa Rudīša par fotogrāfa palīdzi. Pēc tam strādāja patstāvīgi filiālēs Siguldā un Ķemeros.
1905. līdz 1907.gadā Līna strādāja “Lesiņa fotogrāfijā” Tukumā.
1910.gadā Oskara Priedīša fotodarbnīcai Vecgulbenē bija nepieciešams palīgs. Tā Līna nonāca Vecgulbenē. 1912.gadā viņa kļuva par Priedīša kundzi. Šajā laikā viņa mācījusies pie izcilā latviešu fotogrāfa Mārtiņa Buclera, ar kuru sadarbojās visus turpmākos gadus.
1919.gadā piedzima Priedīšu meita Guna. Ja pats O.Priedītis pārsvarā fotografēja, tad viņa kundze veica lielāko daļu melnā darba – grieza ruļļos atvesto fotopapīru, apsudraboja to, gatavoja fotopalielinājumus, attīstīja, kopēja un retušēja fotogrāfijas. Tekošs ūdens nebija pieejams, bet ko tas nozīmē fotogrāfiju attīstīšanas procesā, zina katrs, kas ar to nodarbojies kaut vai amatierfotogrāfijas līmenī. Fotogrāfijas skaloja lielās šālēs, ūdens bija jāmaina sešas līdz astoņas reizes, tad fotogrāfijas izklāja uz papīra žāvēt, pēc tam tās iztaisnoja, apgrieza, retušēja. Līna Priedīte apmācījusi arī apkārtnes fotogrāfus.
Līna Priedīte bija sabiedriska – darbojās pašdarbībā, bija starp “Bibliotēkas biedrības” dibinātājiem. Biedrība nodarbojās ne tikai ar grāmatu gādāšanu, bet arī ar teātra izrāžu un kora organizēšanu. Atsaucība bijusi liela, cilvēki uz mēģinājumiem nākuši no 10 līdz 12 kilometru attāluma. Mēģinājumi notikuši Gulbenes mācītājmuižā, jo mācītājam bijušas klavieres. Par to korim bija jākoncertē arī baznīcā. Vecgulbenes koris darbojās visu starpkaru posmu, organizēja Gulbenes dziesmu svētkus, piedalījās lielajos dziesmu svētkos.
Priedīšu meitas Gunas Brutānes albumā glabājas fotogrāfijas, kurās redzams svarīgs process – kora tērpu gatavošana 1926.gada dziesmu svētkiem. Biedrība gatavoja liela apjoma teātra uzvedumus, iestudēja Aspazijas, Raiņa, A.Brigaderes lugas. Kostīmus un dekorācijas gatavoja paši. Pasākumi notika bijušajā manēžā, kas starpkaru posmā bija pielāgota pasākumiem (tagad – vecā sporta skola). Dažreiz uz tādiem pasākumiem gulbenieši pulcējās arī bijušā muižas kroga zālē (krogs sagrauts 1944.gadā) un Veides šķūnī (saukts arī par Vaides šķūni, tagadējā stadiona vietā).
Vecākie gulbenieši noteikti vēl atceras šīs izrādes, īpaši Gulbenes mērogiem grandiozos brīvdabas uzvedumus Pils parkā. L.Priedīte darbojās dāmu komitejā, rīkoja labdarības pasākumus. Dāmu komiteja rūpējās par baznīcu – gādāja līdzekļus, rīkojot loterijas, labdarības bazārus, vāca ziedojumus ērģeļu iegādei, kā arī atbalstīja trūcīgas ģimenes. Līna Priedīte brīvi runāja arī vācu, krievu un igauņu valodās.
Priedīšu meitas Gunas Brutānes atmiņās par māti ir tādas rindas: “Darbs – gan tiešais, gan sabiedriskais mātei “šķīrās”, jo viņa bija ļoti darbīga, neatlaidīga, enerģiska. Kad es piedzimu, tūlīt bija jānopērk govs, jo bērnam vajadzīgs labs, tīrs piens, kaut arī neviens no abiem vecākiem nav mācējis ne govi slaukt, ne sienu pļaut. Tāpat, kad Vecgulbenes miestā sākuši piešķirt apbūves gabalus, māte viena no pirmajām to pieprasījusi, jo gribējies īstenot senu sapni – stādīt puķes savā dārzā.” L.Priedīte mira 1978.gadā.
