Jaungulbenes profesionālās vidusskolas skolotāja Anita Liniņa uz laikraksta „Dzirkstele” redakciju atnesa ļoti lielu ozola lapu. Izmērot tās garums sasniedza 30 centimetrus. Neredzēti lielo lapu bija atraduši skolas audzēkņi, dodamies ciemos pie biškopja Armunda Galviņa, lai iepazītu viņa bišu dravu.
Lai noskaidrotu, kāpēc kokiem šogad ir novērojamas tik lielas lapas, vērsāmies pie Nacionālā botāniskā dārza direktora dendrologa Andreja Svilāna. Viņš paskaidroja: „Pie mums Latvijā ir vai nu ļoti siltas, vai ļoti vēsas vasaras, tāpēc tie augi, kas ir ievesti no citām valstīm, izmanto tos klimatiskos apstākļus, kādi tiem pie mums ir vispiemērotākie. Šogad jūnija pirmā puse bija auksta un arī sausa. Pēc tam iestājās pietiekami silts un arī slapjš laiks, tāpēc es pieļauju, ka ozols, kuram ziemā no sala vai pavasara salnā bija cietuši zaru gali, vasarā strauji izdzina ūdenszarus. Šiem strauji izsprāgušajiem dzinumiem lapas var būt krietni lielākas par ierastajām vai pat nenormāli lielas. Tas novērojams arī citiem kokiem, ka to ūdenszariem ir milzīgas lapas.
Dabā ir zināmas vairākas ozolu sugas, kam ir ļoti lielas lapas. Tās sastopamas augu kolekcijās Latvijā. Gulbenes novadam tuvākā šāda kolekcija ir Lēdurgas dendroloģiskajā parkā. Neierasti lielas lapas ir baltajam ozolam, kas ir ievests no Ziemeļamerikas. Šim ozolam lapu garums var sasniegt 20, 30 centimetrus. Ir arī Japānas ozols, kam arī lapu garums sasniedz 30, 35 centimetrus. To var aplūkot arī mūsu botāniskajā dārzā, kā arī Salaspils botāniskajā dārzā.”
