Lieldienas nav mani svētki. Man tās vairāk saistās ar pavasari. Protams, mājās tiek krāsotas olas un apēstas skaitliski vairāk nekā citkārt. Ja tuvumā gadās šūpoles, varu arī izšūpoties. Nedomāju arī par to, ir kāds augšāmcēlies vai nav, jo nav nācies savām acīm skatīt, ka šodien kāds būtu uzcēlies no kapa. Šī augšāmcelšanās ir tikai mūsu domās izdomāta. Pieļauju, būs cilvēki, kas norādīs, ka man nav taisnība, bet katram savs viedoklis tuvāks. Ir ļaudis, kas dodas uz dievnamu, lai atlaistu grēkus. Vai grēkus vispār var atlaist, īpaši, ja tie bijuši lieli? Ja to rezultātā ir cietuši cilvēki? Grēku atlaišana ļaujot cilvēkam dzīvot uz priekšu, liekot aizmirst par pagātnē sagrēkoto. Manuprāt, mēs piedodam tikai vārdos, lai nomierinātu paši sevi. No atmiņas pāridarījums neaizmirstas nekad. Tas tikai kļūst attālinātāks. Līdzīgi ir ar labdarību. Iemetam centus ziedojumu kastē un pirmais, ko zemapziņā nodomājam, ir – cik esmu labs, jo palīdzu citiem! Būtībā visa mūsu dzīve līdzinās krāsainām Lieldienu olām. Kaut vai gaidāmās vēlēšanas. Katra politiskā partija līdzinās krāsainai olai. Kurai čaumala stiprāka, tā uzvar, kurai plānāka – tā sašķīst. Tīši vai netīši starp olām gadās arī pa kādam krāsainam vanckaram, kas var sabojāt gan garšu, gan gaisu. Kur tad vēl krāsainie cits par citu spilgtākie labākas dzīves solījumi un norādes, ka prioritātei ir jābūt cilvēkam. Diemžēl reālā šodienas situācija pierāda pavisam ko citu. Prioritāte izšķīst kā no galda noripojusi ola, tiklīdz galdā tiek celta varas sāls. Šajā laikā tiek runāts par attīrīšanās un atdzimšanas laiku. Par laiku, kad starp varu un tautu izzūd atsvešinātība, kad nav vietas politiskiem meliem un liekulībai. Diemžēl liekulības, atsvešinātības un melu kamols līdzinās pamatīgai strausa olai. Tieši tāpēc es Lieldienās izvēlos pavasari un, aizvērusi durvis uz politisko pasauli, ļaujos dabas valdzinājumam. Tas nekas, ja arī smidzina lietus un aiz apkakles lien vējš. Saberžu plaukstās krāsoto olu čaumalas un izkaisu dārzā, lai zemei spēks ļaut vaļu pavasarīgajai dzīvībai ar asnu pārpilnību. Tā ir mana Lieldienu meditācija, mana Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Klusā sestdiena. Manu senču zemes patiesības mīlestība, jo tā nepazīst melus un liekulību.
