Lizuma pagasta “Stepiņkalnu” māju saimniekiem Inai un Aigaram Celmiņiem, kā arī viņu bērniem Lieldienas ir starp lielākajiem svētkiem.
Lizuma pagasta “Stepiņkalnu” māju saimniekiem Inai un Aigaram Celmiņiem, kā arī viņu bērniem Lieldienas ir starp lielākajiem svētkiem.
“Tie saistīti ar Kristus augšāmcelšanos, tāpēc mēs piedalāmies Lieldienu dievkalpojumā, kurā pateicamies Dievam par to upuri, ko viņš ir nesis caur Jēzu Kristu. Kristieši svētkos priecājas tāpat kā visi citi cilvēki, tikai iztiekot bez alkohola,” stāsta I.Celmiņa.
Ina un Aigars Dievam pievērsušies laikā, kad pirms desmit gadiem piedzimusi meita Jolanta un abiem vajadzējis cīnīties par viņas veselību.
“Meitiņai jau trīs mēnešu vecumā vajadzēja pārciest pirmo smago operāciju, kurai sekoja vēl vairākas, līdz ārsti teica, ka bērns nav izdziedināms. Es kā māte nevarēju pieņemt domu, ka mans bērns nav ārstējams. Izmisuma brīdī mana pusmāsa, kura jau bija kristiete, mierinot sacīja, ka ir kāds, kas dziedina. Ja nebūtu mana bērna slimības, varbūt daudz vēlāk es būtu pievērsusies Dievam, bet viss notika tā, kā bija nolikts. Tagad mans bērns ir vesels. Jau pusgadu mēs nelietojam zāles,” stāsta Ina.
Celmiņu ģimenē pirms pieciem gadiem tāpat kā citur tikušas ripinātas olas un rīkotas to kaujas, bet tagad par primārām kļuvušas citas vērtības, tas nebūt nenozīmē, ka viņi ir pret to, kā svētkus svin citi.
“Pie Dieva cilvēki nevēršas tad, kad ir labi, tad par viņu visbiežāk aizmirst. Apbrīnojami, bet mums ģimenē valda Dieva miers, lai arī kādas vētras brāztos pāri “Stepiņkalnam”. Mēs nesitam pieri pret grīdu un visu laiku nestaigājam ar augšup paceltām rokām, bet vienmēr kāds augstāks spēks izkārto situācijas un liek sastapt īstos cilvēkus īstajā brīdī,” stāsta Ina Celmiņa.
Celmiņu ģimenē pa brīvdienām dzīvo arī divi bērni no Tilžas internātskolas.
“Pati esmu izaugusi bez vecāku mīlestības, tāpēc tagad cenšos no visas sirds tos dāvāt saviem un audžubērniem. Esmu domājusi par viņu ņemšanu aizbildniecībā, bet pagaidām vēl neesmu izlēmusi, jo man ir rūgta pieredze,” saka Ina. Viņa vairākkārt uzsver ģimenes lomu šodienas sabiedrībā. Lai to vēl vairāk akcentētu, Ina reģistrējusies kā individuālā komersante un nākotnē iecerējusi savu biznesu saistīt ar ģimenēm, izmantojot norvēģu pieredzi.
“Esmu gatava darīt visu, lai mani bērni dienās izaugtu par godīgiem cilvēkiem, lai viņi dzīvē izvēlētos pareizo ceļu. Katru dienu lūdzu Dievam, lai tā notiktu, jo kārdinājumu ir daudz. Man kāds cilvēks norādīja, ka kristieši esot vāji cilvēki, kas nepaļaujoties uz saviem spēkiem. Atbildēju, ka mēs esam garā stipri cilvēki, jo vispirms daudz kas ir jāmaina pašiem sevī, un tas nav viegli,” saka I.Celmiņa.
Savulaik viņai nav bijis viegli nostāties pret lielāko sabiedrības daļu un drosmīgi pateikt: “Jā, es kalpoju “Jaunajā paaudzē”!”. Arī pie desmitās tiesas baznīcai vajadzējis pierast, jo cilvēks ir radis vairāk tērēt, nekā dot. “Man nebija viegli atņemt sev, lai atdotu citiem, bet jāatceras, ka pļausi tikai to, ko pats būsi sējis,” piebilst Ina.
