Liena Vaļģe, Velēnas draudzes vadītāja
Man ir tuvas gan latviešu tradicionālās, gan arī kristīgās Lieldienas. Man ir ļoti liela saskare arī ar tradicionālajām Lieldienām. Kā mūzikas skolotājai man ir jāpārzina arī šī joma. Mācot folkloru, bērniem mācu arī Lieldienu dziesmas, ko kādreiz ir dziedājuši mūsu senči. Taču kā kristīgs cilvēks es, protams, pieminu, ka ir arī šīs kristīgās Lieldienas. Mūsu ģimenē jau kopš seniem laikiem esam svinējuši gan vienas, gan otras Lieldienas. Padomju laikos garīgās Lieldienas nedrīkstēja svinēt, tad vairāk uzmanība tika vērsta uz olu krāsošanu, ripināšanu un citām tradicionālām izdarībām, bet tomēr mamma vērsa uzmanību, ka tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki, un rītu vienmēr sāka ar teicienu “Kristus ir augšāmcēlies!”, un mācīja man atbildi. Es abus – gan tradicionālos, gan garīgos – svētkus atzīstu esam par labiem. Man pašai tagad vairāk sanāk darboties ar garīgajām Lieldienām, pošot baznīcu un gatavojoties šiem svētkiem, taču pašas ģimenē šīs tradīcijas ir saplūdušas. Un es arī nezinu, vai vajag šīs tradīcijas šķirot un atdalīt. Tie ir pavasara saulgrieži, tāpat kā Līgo ir vasaras saulgrieži, Ziemassvētki – ziemas saulgrieži. Un katrs šos svētkus svin pa savam. Kāds varbūt arī Līgo un Jāņus tik ļoti nesvin, tāpat varbūt ir arī ar Lieldienām, kāds varbūt tās pat nesvin vispār – cik cilvēku, tik dažādu domu un tradīciju. Un, manuprāt, nevienam nekas arī nav jāuzspiež – krāsot olas vai iet uz baznīcu. Tas ir katra paša ziņā! Un izšķiršanās par labu tradicionālajām vai kristīgajām Lieldienām nāk ar gadiem, ar pieredzi un saprašanu par dzīvi kopumā. Agrāk vai vēlāk katrs nonāk pie sava slēdziena.
Jolanta Zirne, Druvienas pamatskolas skolotāja
Lieldienu tradīcijas man šķiet interesantas, un arī mēs ģimenē tās vairāk svinam tradicionāli. Nekad neiztiek bez pašu krāsotām olām ar dabā sameklētiem materiāliem. Arī tas ir vesels rituāls – doties rīta agrumā sameklēt pirmos pūpolus, pirmos ziediņus – sniegpulkstenīšus vai vizbulītes, ja tie jau zied, dažādus zāles stiebriņus un skujiņas, pēc tam satīt to visu ap oliņām un krāsot sīpolu mizās vai mellenēs. Vienmēr veidojam arī ligzdiņu un liekam brokastu galda centrā. Pēc tam dodamies kādā izbraukumā vai pastaigā dabā vai mežā. Vienmēr mēģinām iekļaut arī šūpošanos, lai odi nekož. Ja ir iespējams, apmeklējam arī kādu kultūras pasākumu. Mēs uz baznīcu nedodamies. Taču, manuprāt, starp tradicionālo un kristīgo Lieldienu svinēšanu nav nekādu pretrunu. Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir tāda kā garīgā gaisma, savukārt latviešu Lieldienas ir kā gaismas atnākšana, atgriešanās dabā. Gaisma ir un paliek gaisma, un Lieldienās tā nāk pie cilvēkiem!
Māris Brencis, novada domes deputāts, SIA “Vecpāpani” īpašnieks
Protams, arī mūsmājās tiek ievērotas visas Lieldienu tradīcijas. Atceros bērnību un to, ar kādu prieku tika meklētas saslēptās olas! Tēvs jau iepriekš teica: “Ziniet, bērni, es vakar redzēju lielu zaķi, kurš skrēja pa dārzu!” To pašu es stāstu arī saviem bērniem un mazbērniem. Un, ja izdodas ieraudzīt vēl kādu zaķa atstātu zīmi, tas nozīmē, ka olas noteikti būs! Tagad mums ir arī šūpoles un notiek šūpošanās. Kādreiz varbūt nenotika tāda olu ripināšana, bet tagad darām arī to – tas ir nācis klāt kā jaunievedums mūsu Lieldienu svinēšanas tradīciju klāstā. Protams, šī ir tā reize, kad visi esam kopā ar bērniem un mazbērniem. Šogad mums būs patīkams notikums, jo ciemos ieradīsies arī radinieks no Anglijas. Tad varēsim lustēties! Ja Lieldienas sasaista ar pavasara atmodu, mūsu saimniecībā vairāk ir ābeles un avenes. Ābelēm vainagus esam jau gandrīz saveidojuši, bet citādi viss vēl guļ. Pavasaris atgriežas lēnām.
