Parkos un dzīvojamo māju tuvumā dzīvo pūces. Tās parasti ikdienā neviens nemana. Tikai vērīgs un dzirdīgs dabas draugs vakara un nakts stundās apjauš pūces klātbūtni.
Parkos un dzīvojamo māju tuvumā dzīvo pūces. Tās parasti ikdienā neviens nemana. Tikai vērīgs un dzirdīgs dabas draugs vakara un nakts stundās apjauš pūces klātbūtni.
Pūces ligzdo līdzās cilvēkam pat Rīgas centrā. Visur, kur ir pietiekami veci koki ar dobumiem. No 13 pūču sugām, kas ligzdo Latvijā, pilsētu visvairāk iecienījusi tieši meža pūce. Tā ir arī visizplatītākā suga pie mums.
“Arī pilsētā pūce atrod sev barību. Kā jau plēsoņa, tā barojas galvenokārt ar putniem – baložiem, zvirbuļiem -, kas pilsētā ir sastopami visu gadu. Interesanti, ka Rīgā, Jelgavā pūces sāk dēt olas jau decembra beigās. Janvārī izšķiļas mazuļi. Tā tas notiek katru gadu. Interesanti arī tas, ka pirms simts gadiem pūces šajās pilsētās darīja tāpat, kaut gan normāli ir, ja pūcēm bērni izšķiras trīs un pat četrus mēnešus vēlāk,” stāsta ornitologs Andris Avotiņš.
Ja cilvēki māju tuvumos, parkos nozāģē vecos kokus, kas liekas traucējoši, tad pūcēm nav vairs, kur palikt. Nav, kur ligzdot. Saprotams, ka vecie koki apdraud ēkas un cilvēkus, tāpēc arī gribas atbrīvoties no tiem. “Esmu parēķinājis, cik vecam jābūt kokam, kurā var ligzdot pūce. Tam jābūt stādītam 19.gadsimtā, tātad vairāk nekā 100 gadus vecam. Pirmajā vietā izvēles ziņā ir liepa, ozols ir nākamais,” stāsta A.Avotiņš.
Parks nav dabas rezervāts
Parkos kokus cērt tikai ar vides pārvaldes speciālistu akceptu. Viennozīmīgi tiek uzskatīts, ka jāzāģē koki, kas ir pārāk veci un kļūst bīstami cilvēkam. Šādā situācijā neviens nedomā, vai pūcei būs, kur ligzdot. “Parks ir cilvēka radīts un cilvēkam domāts. Tā ir atpūtas vieta, kas jākopj. Ja parks zaudē savas iezīmes, tad nav to vairs vērts saukt šajā vārdā. Agrāk Latvijā katrā pagastā bija parks, katrā pilsētā pat vairāki. Jāsaprot, ka parks nav rezervāts un dabas liegums,” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko.
Pagājušogad veiktajā parku inventarizācijā secināts, ka ir pēdējais laiks sākt kopt daudzus parkus. Arī Gulbenē. “Izzāģējam parkā galvenokārt alkšņus un egles. Nedomāju, ka tāpēc putniem nodarīts pāri. Negribam iznīcināt to, kas parkā ir skaists. Taču nav normāli, ja tur izskatās kā džungļos. Barona Volfa laikā tur bija ar lapeglēm apstādīts ceļš, labi apskatāmi ozoli. To visu vēlamies cilvēku skatienam atsegt,” saka Gulbenes pašvaldības labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte. Viņa stāsta, ka Gulbenes parkā dzīvo daudzi reti putni, arī pūces.
Alūksnes galvenā arhitekte Anita Šteinerte atzīst, ka viņai “nav nekas pret pūcēm”, taču tracinot pārmērības. “Ir jānoskaidro, kāds ir mūsu mērķis. Vai nu pilsētas centrā audzēt pūces, vai piedāvāt iedzīvotājiem sakoptu parku,” viņa saka. Alūksnes parkā esot izcirsti visi vecie, savu laiku nodzīvojušie koki, kuru vietā nolemts stādīt jaunus. Galvenokārt parks atbrīvots no ošiem un eglēm.
Bet, pēc speciālistu sprieduma, statusu zaudējuši parki Madonas rajonā Mārcienā, Lauterē, kā arī Stāmerienā Gulbenes rajonā un Alūksnes piepilsētā. “Šie parki paliks vairs tikai kā kultūrvēsturiski objekti,” saka J.Sobko.
Lepojas ar vecu koku parkiem
Un tomēr cilvēks nāk uz parku, lai sastaptos ar dzīvo dabu. Lai redzētu augus, kokus, putnus un kukaiņus. Satikšanās ar mistisko gudrības simbolu pūci var kļūt par emocionālu pārdzīvojumu. Tā ir savdabīga romantika – pilsētas parkā redzēt pūci. To izjutusi šopavasar lubāniete Velta Rēvele. Viņa redzējusi lielu pūci sēžam dzīvības koka zaros mazpilsētas parkā. Putns ar klaigāšanu sacēlis troksni. Arī jaungulbeniete Veneranda Cinkuse stāsta, ka dzirdējusi vakaros pūci kliedzam. “Tikai vienreiz iztālēm man izdevies putnu ieraudzīt. Taču noprotu, ka vismaz viena pūču ģimene Jaungulbenes parkā dzīvo,” viņa saka.
“Noteikti parkā var dzīvot pūces. Ir mums daudz vecu koku. Ir stīpots ozols, veca, liela liepa. Saglabājam visus tos vecos kokus, kam stumbra diametrs ir metrs,” stāsta Jaungulbenes parka apsaimniekotājs Jēkabs Indričevs.
Madonas parka galvenais dārznieks Andris Elsiņš atzīst, ka simtgadīgus kokus parkā neviens neaiztiek. Tomēr arī šis parks galvenokārt tiek veidots, domājot par cilvēku atpūtu. Parasti ne jau lielie koki esot tie, kas aizsedz un bojā ainavu. Tie ir sīkie koki, krūmi. “Parkam jābūt caurspīdīgam. Jākopj ainava. Mēs arī sējam zāli parkā. Darbojamies saimnieciski. No izzāģētajiem kokiem parkā veidojam solus, kāpnes un tiltiņus,” saka A.Elsiņš.
Putnus nevajag lieki traucēt
Ornitologs A.Avotiņš stāsta, ka pūces ligzdo arī Madonas parkā. Laikrakstam gan neizdevās noskaidrot, vai kāds pilsētā tās ir manījis. Bet varbūt tā arī ir labāk. Nevajag putnus lieki traucēt. Kam gribēs, tiem parādīsies. A.Avotiņš atgādina, ka cilvēkiem nevajadzētu uztraukties, ieraugot it kā pamestus pūču mazuļus. Tie nav pamesti. Pūces iemācoties lidot ļoti ātri. Māte savus bērnus uzmanot un vienmēr atrodot. Tāpēc nevajag ņemt pūcēnus un nest projām, domājot, ka tie jāglābj. Putnēnam jāpaliek turpat, kur tas ir.
