Gulbenes bērnu bibliotēkā līdz oktobra beigām apskatāma interesanta izstāde, kurā dzejas valodā runā lietas.
Gulbenes bērnu bibliotēkā līdz oktobra beigām apskatāma interesanta izstāde, kurā dzejas valodā runā lietas.
Kopumā izstādē, kurai dots nosaukums “Kad lietas runā dzejas valodā”, aplūkojami 80 darbi.
Pašu sacerētas dzejas rindas, kā arī dažādu dzejnieku vārsmas iespējams izlasīt nevis uz pierastās papīra lapas, bet uz dažādiem priekšmetiem. Tās rakstītas ar krāsām, veidotas no plastilīna un plastikas, batikotas, zīmētas, līmētas un tamlīdzīgi. Uzmanību piesaista, piemēram, Aivara Dobra pamatīgais un pacietības pilnais darbs, jo dzejas četrrindes visi burti ir izveidoti no plastilīna. Oriģinālu risinājumu dzejas rindām “vakar uzkāpu puķei, jo viņa neoda. Viņa pat nesmaržoja” radis Toms Bokta, kurš tās uzrakstījis uz gumijas zābaka. Aktuāli un mūsdienīgi konkursa darbu veidojis Mihails Semenko, dzejas rindas papildinot ar šļirci un adatu. Pašas sacerēto dzejoli uz pelēka koka dēļa likusi Gulbenes vidusskolas skolniece Inga Baltiņa, savukārt Kristīne Ģipsle paziņas Jura Kristapsona dzejolim radusi vietu uz vasarīga topiņa. Stāķu pamatskolas 4.klases skolniece dzejisku padarījusi ķirbi, bet Agnese Pelse – lietussargu. Visus autorus ir neiespējami minēt. Vienkārši ir jādodas uz bērnu bibliotēku, lai pārliecinātos, kā dzeja sadzīvo ar mālu un stiklu, kā rindojas uz bērza tāss un vizinās papīra kuģī, kā pieskaņojas portretiem.
“Īpaši gatavoties izstādei bija aicināti Gulbenes mākslas skolas audzēkņi, kā arī jaunie mākslinieki no Lejasciema. Patīkami, ka atsaucīgi bija arī Stāķu pamatskolas skolēni un Gulbenes vidusskolas audzēkņi. Cerējām, ka izstādē piedalīsies arī citu skolu skolēni,” atzīst Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja Iveta Krūmiņa.
Izstādes atklāšanas pasākumā darbu autori iepazīstināja ar savu veikumu, kā arī skandēja pašu sacerētus dzejoļus. Bija arī balvas par piedalīšanos.
“Organizējot šo konkursu un izstādi, mums bija lieliska atbalsta grupa – mākslas skolotājas Daiga Dikmane, Sandra Hofmane un Mairita Ķuze,” vērtē I.Krūmiņa.
