Ja citviet rajonā šovasar pa reizei ir nedaudz nolijis, tad Galgauskas pagasta iedzīvotāji raugās debesīs, cerot ar skatieniem piesaistīt kādu lietusmākoni, jo pēdējais kārtīgais lietus šajā pagastā bijis Jāņos.
Ja citviet rajonā šovasar pa reizei ir nedaudz nolijis, tad Galgauskas pagasta iedzīvotāji raugās debesīs, cerot ar skatieniem piesaistīt kādu lietusmākoni, jo pēdējais kārtīgais lietus šajā pagastā bijis Jāņos.
Galgausnieši ar skumjām noraugās uz nelielās upītes Vijatas izkaltušo gultni un stāsta, ka tā izkaltušu upi neatceras. Ūdens sakrājies tikai pašās dziļākajās Vijatas gultnes bedrēs. Arī tur tas ir tikai sprīža dziļumā. Cilvēki, kam mājvietas ir upītes tuvumā, stāsta, ka Vijata bijusi vienīgā ūdens ņemšanas vieta dārza laistīšanai, bet tagad burkāni, bietes, sīpoli un citas dārza kultūras jūtoties kā tuksnesī.
Daudzviet izsusējušas arī akas, tāpēc sauso aku īpašniekiem nekas cits neatliek, kā cerēt uz to kaimiņu sapratni, no kuru akām izsmeļams pa spainim ūdens. Galgauskas pagasta centra iedzīvotāji stāsta, ka tad, ja arī viņu akās nebūšot ūdens, vienīgais glābiņš būšot aka, kas atrodas pie Galgauskas pasta nodaļas. Tajā ūdens turoties vienmēr. Arī 2002.gadā, kas arī bijis sausuma gads, ļaudis ar spaiņiem un kannām pēc ūdens devušies uz tā saukto pasta aku.
“Uzskatu, ka mums aka savulaik izrakta labā vietā. Ūdens vienmēr bija trijos kubulos no četriem, bet šovasar nedaudz turas tikai vienā kubulā, tāpēc to taupām, izmantojot galvenokārt pārtikā. Meita pat no lielās veļas mazgāšanas pagaidām atturas,” stāsta Galgauskas pagasta “Rūķīšu” māju saimnieks Krišjānis Krievs. Savukārt viņa meita Inga Zomerovska apliecina, ja nelīšot lietus, nekas cits neatlikšot kā braukt pie radiniekiem, lai rastu iespēju izmazgāt veļu. Viņa norūpējusies, ka arī zemeņu stādīšanai pēdējais laiks, bet bažas radot sausā augsne, tāpēc neesot garantijas, ka jaunie stādi labi iesakņosies, ja vēl kādu laiku nebūs lietus.
Par to, kāpēc Galgauskā nelīst lielus, pagasta iedzīvotājiem radušies dažādi spriedumi. Viens – postā aizlaistā pareizticīgo baznīca, kas padomju gados piedrazota un izmantota par lopu kūti. Dievnamu esot iespējams atjaunot, bet vēl viena problēma – ceļš līdz tai, vajadzīgs jauns tilts pāri upei. Vēl citi spriedelē, ka lietu atbaidot “Klāvanu” māju lielie akmeņi, kas gan esot maz ticams, jo iepriekšējos gados lijis pietiekami.
Gulbenes meteoroloģiskās stacijas speciāliste Rudīte Vaice stāsta, ka šovasar raksturīgs gāzienveida lietus, tāpēc esot iespējams, ka citviet rajonā līst, bet, piemēram, Galgauskā ne. Varot būt arī tā, ka pat pilsētas vienā daļā līst, bet otrā spīd saule.
“Šī ir sausa vasara ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Pēdējoreiz tāds sausums novērots pirms četriem gadiem, kad, piemēram, augustā rajonā nelija nevienā vietā,” piebilst speciāliste.
Laikraksts “Dzirkstele” Galgauskā viesojās vakar, uzklausot pagasta iedzīvotāju minējumus, kāpēc lietus pagastam iet ar līkumu. Tiklīdz bijām atgriezušies Gulbenē, atskanēja zvans, ka Galgauskā beidzot līstot. Nu, ko, būs Galgauskā “Dzirkstelei” jāviesojas biežāk!
