Līgo pagastam Līgosvētki vienmēr ir īpaši, jo piestāv tā vienreizējā nosaukuma dēļ. Lai iepazītu, kā te dzīvo ļaudis, jādodas nesteidzīgā pastaigā pa vienu no četrām pagasta ielām – Ozolu, Krasta, Vidus vai Līvānu.
Līgo pagastam Līgosvētki vienmēr ir īpaši, jo piestāv tā vienreizējā nosaukuma dēļ. Lai iepazītu, kā te dzīvo ļaudis, jādodas nesteidzīgā pastaigā pa vienu no četrām pagasta ielām – Ozolu, Krasta, Vidus vai Līvānu.
Visapkārt smaržos pļavas, pagalmos – ziedi, vējā šalks bērzi un liepas, lekno zāli plūks brūnu govju ganāmpulki. Viss kopā tas būs Līgo pagasts.
Arī šogad ļaudis pulcēsies kopīgai līgošanai, lai ēstu sieru, kas simbolizē veiksmi lopkopībā, un dzertu alu – zemkopības simbolu, tomēr, iespējams, svētkiem būs nostalģiska pieskaņa, jo kā atsevišķai struktūrai – Līgo pagastam – iespējams, šie būs pēdējie Jāņi. Svētki būs arī turpmāk, bet jau kā Jaungulbenes novada sastāvdaļai.
Pagastu jau otro sasaukumu vada rajonā gados visjaunākais pašvaldības vadītājs Uldis Doņuks, ar kuru tikāmies svētku priekšvakarā.
– Kā tu raksturotu pagasta ļaudis?
– Uzskatu, ka Līgo pagastam kļūstot par novada sastāvdaļu, nezudīs ne kopīgas svētku tradīcijas, ne kopīgs ikdienas darbs, jo mēs visi tepat vien dzīvosim, turpinot iesākto. Kamēr vien cilvēkus vadīs entuziasms un vēlēšanās kaut ko darīt, būs arī kopīgs gandarījums, ka ikviena diena ir labi pavadīta.
Līgo cilvēki ir lieli sava pagasta patrioti, tādiem būt viņus mudina pašvaldības nosaukums, kāds Latvijā ir vienīgais, un vēlēšanās ar katru gadu dzīvot arvien labāk. Esmu pārliecinājies, ka tie, kas domā par sevi, tomēr spēj rūpēties arī par citiem. Mana pagasta cilvēkiem nepiemīt ārišķība. Viņi ir reālisti, kas pirmajā vietā neliek solījumus un sapņus, bet reāli paveikto. Ja viņi apzinās, ka nespēs kaut ko paveikt, tad atklāti to pasaka. No pagasta cilvēkiem vienmēr esmu saņēmis tikai atbalstu. Man nepatīk kādam kaut ko lūgt, bet, ja tomēr tas ir jādara, tad lūgums vienmēr ir guvis ļaužu atsaucību. Uzskatu, ka tik mazā pagastā, kāds ir Līgo, dzīve bez pašvaldības un iedzīvotāju sadarbības nav iedomājama. Infrastruktūra jāuztur vienalga – liels vai mazs pagasts. Mums nav speciāla dienesta, kas, piemēram, pļauj zāli vai veic vēl kādu citu pienākumu, tāpēc ir būtiski, lai varu uz cilvēkiem paļauties, zinot, ka viņi nepievils.
– Uzskati sevi par ideālistu?
– Vispirms vienmēr iedomājos ideālāko variantu, lai gan pasaulē varbūt tāda nemaz nav. Tas man traucē. Ideālo saskatu katrā sīkumā. Esmu sapratis, ka pašvaldības vadītājam reizē jābūt psihologam un diplomātam, jo gandrīz katram cilvēkam vajadzīga sava pieeja.
– Vai vieglāk vadīt mazu vai lielu pagastu?
– Pašvaldības funkcijas ir vienādas abiem, tāpēc galvenais, cik kvalitatīvi tās tiek veiktas. Mazā pagastā jābūt lielākai kapacitātei, ne tikai pašvaldības darbiniekiem, arī katram iedzīvotājam jāspēj tikt galā ar vairākiem pienākumiem. Uzskatu, ka Līgo pagastā to prot, jo kopumā esam teritorija, ko raksturo lauksaimniecības nozaru attīstība, kurā strādā lielākā iedzīvotāju daļa. Lauksaimniecībai piemērotās platības pagastā ir ārkārtīgi pieprasītas. Ja arī kaut kur parādās neapsaimniekota teritorija, tad tā ir īpašnieka neizdarība, kas dzīvo citviet Latvijā vai kaut kur pasaulē.
– Ja tu Līgovakarā, sekojot senai tradīcijai, raudzītos cauri ozollapu vainagam, kādu gribētu skatīt pagastu nākotnē?
– Izgatavojot teritoriālplānojumu, gribējām par moto izvēlēties teicienu “Latviskākais pagasts Latvijā”, bet man nekad nav patikuši skaļi saukļi, kas sākas ar “vis”. Tas liek domāt – vai tā patiešām ir? Kurš teicis, ka citur nav vēl labāk, vēl latviskāk? Galvenais nav skaļas frāzes, bet labu dzīves apstākļu radīšana pagasta ļaudīm, lai viņiem viss būtu ērti pieejams. Spēju būt paškritisks, apzinoties, ka kaut ko neesmu paveicis tā, kā vajadzētu. Vienmēr esmu gatavs jaunām pārmaiņām. Arī tad, kad ļāvos ievēlēšanai pašvaldības amatā, apzinājos, ka tās ir pārmaiņas, jo ikviens kareivis reiz grib būt ģenerālis.
– Kas līdz šim ir tas, ko izdevies paveikt visiem kopā?
– (Smejas) 130 gadu laikā Siltāju pamatskolā beidzot ir ierīkotas mūsdienu prasībām atbilstošas tualetes, izdevies renovēt Līgo kultūras nama ēku, atjaunot kapliču Ušuru kapos, rast jaunu mājvietu pagasta bibliotēkai. Mums ir izdevies pilnveidot kultūras un sporta dzīvi pagastā, jo nav viegli iekustināt cilvēkus. Pagastā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas ir problemātiski, jo vairāk vai mazāk aktīvi ir vieni un tie paši. Manuprāt, ļaudis pagastā kļuvuši modrāki. Ja viņi redz, kā ir citur, tad saprot, ka tā var būt arī pie mums, tikai viss atkarīgs no pašiem.
– Jāņu līgošana tavā dzīvē?
– Atceros, ka pirmie Jāņi, kuru svinēšanai ļāvos, bija kopsaimniecības laikā, mācoties lauksaimniecības skolā. Tie man saistās ar “smagām” atmiņām. Tagad, kopš strādāju pašvaldībā, līgovakarā no pagasta neesmu izbraucis. Cenšos būt kopā ar pagasta iedzīvotājiem un sev mīļajiem cilvēkiem. Man piemīt spēja mainīties, ja atpūšos, tad esmu Uldis – savējais starp savējiem, ja strādāju – esmu priekšsēdētājs Uldis Doņuks. Līgošanai nekad īpaši nevajag gatavoties un skriet uz lielveikaliem, varbūt nopirkt vienu stopu alus vai rituli siera vairāk. Labprāt kopā ar citiem uzdziedu kādu dziesmu. Man labāk patīk dziedāt, nekā kaut ko tukši runāt. Galvenais ir baudīt līgovakaru un nakti, vērot saulrietu un sagaidīt saullēktu. Tā ir burvīga un neatkārtojama sajūta, kas pie cilvēka atnāk tikai vienu reizi gadā.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Uldis Doņuks.
Dzimis: 1972.gada 11.jūlijā Druvienas pagastā.
Mācījies: Siltāju pamatskolā, Mālpils lauksaimniecības tehnikumā.
Darbs: Valsts zemes dienestā – mērnieks, Līgo pagasta zemes ierīkotājs, kopš 2001.gada 15.marta – Līgo pagasta padomes priekšsēdētājs.
Dienējis: Latvijas armijas izlūkdienesta bataljonā.
Ģimene: ir draudzene Irita un meita Santa.
Dzīvē: cenšas būt saskaņā ar sevi.
***
Līgo pagasts
Izveidots pēc 2. pasaules kara, atdalot teritoriju no Jaungulbenes pagasta.
Platība – 79 kvadrātkilometri.
Dzīvo 473 iedzīvotāji, blīvums uz kvadrātkilometru ir 5,9.
Apdzīvotās vietas: Līgo un Siltais.
Atrodas viena no vecākajām rajona skolām – Siltāju pamatskola, kas dibināta 1875.gadā kā Jaungulbenes Ministrijas skola.
Izteikti lauksaimniecisks pagasts.
Pagastā dzīvo 31 Jānis un 5 Līgas.
