Pirmsjāņu laikā Gulbenē ceturto gadu notika Amatnieku svētki, kuros arī šovasar piedalījās tuvi un tāli amatnieki.
Pirmsjāņu laikā Gulbenē ceturto gadu notika Amatnieku svētki, kuros arī šovasar piedalījās tuvi un tāli amatnieki.
Lai gan amatnieku skaits bija apmēram tāds pats kā pērn, piedāvāto darinājumu klāstu svētku apmeklētāji vērtēja kā salīdzinoši interesantāku. Un, kā nu ne, ja svētkos bija pārstāvētas četras rotkaļu studijas no Rīgas. Lielas un mazas dāmiņas un dāmas varēja izraudzīties rotas, darinātas ne tikai no sudraba, bet arī no dažādiem dabas materiāliem, piemēram, kādā saulainā dienā doties uz jūru mudināja rotas, gatavotas no gliemežvākiem.
Pirmo reizi svētkos piedalījās “Pinumu pasaule”, kuras meistaru veidotie pinumi nevienu neatstāja vienaldzīgu.
Andele burtiski vārījās, jo bija gan lielāku un mazāku grozu kārotāji, gan pīta šūpuļkrēsla un veļas lādes tīkotāji. Vienam otram tikai ar pūlēm izdevās pīto lādi “iemānīt” vieglās automašīnas salonā. Tamborētu cepuru meistare Ligita pirmo reizi uz Gulbeni ceļu bija mērojusi no Rīgas. Viņa nevienai interesentei neliedza praktisku padomu, kā tamborēto galvas rotu mazgāt un cietināt. Amatnieki no Viļāniem pārsteidza ar gobelēnu gleznām. Tajās raugoties, ikviens varēja rosināt iztēli, saskatot kaut ko savu, vienreizēju.
Pircēju netrūka keramiķes Ivetas Rones darinātajām māla krūzītēm, uz kurām bija izlasāmi visi kalnedārā sastopamie vārdi, kā arī dažāda lieluma alus kausiem. Lai gan meistares darbnīca atrodas Valkas rajona Blomes pagastā, Iveta vienmēr atrod laiku piedalīties Gulbenes Amatnieku svētkos. Siena zārdā izvietotos darinājumus no māla piedāvāja arī Ivetas māsa keramiķe Laimdota Kliesmete. Ar savdabīgu produkciju – interesantām figūriņām un piekariem, gatavotiem no dzīvnieku adām, svētku dalībniekus priecēja meistari no Lietuvas, bet pikniku cienītāji kavējās lietišķās sarunās ar kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studijas “Zīle” vadītāju metālmākslinieku Jāni Keiseli, lai noskaidrotu, kā garšo šašliks, gatavots uz meistara kaltā grila. Mājsaimnieces labprāt iegādājās asus nažus, ko ar praktisku piemēru, smalcinot dārzeņus, prata ieteikt meistars, kurš uz Gulbeni bija atbraucis no Talsiem. Drosmi darināt erotiskus pakaramos no koka apliecināja kokamatnieks Laimonis Lapsa.
Līdz šim nebijušas pārmaiņas piedzīvoja kādreizējās centrālā skvēra strūklakas baseins, kurā uz vaļējas uguns tika gatavots ātrais jāņusiers. Nodarbe bija uzticēta Zigrīdai Ozoliņai – Ozolai no Līgo pagasta. Svētku nobeigumā čaklā un prasmīgā siera sējēja atzina, ja sākumā esot bažījusies, kā izdosies tikt ar visu galā, tad tagad esot gatava līdzīgā atrakcijā piedalīties arī nākamgad.
Ikviens Amatnieku svētku apmeklētājs mājup devās ar kādu lielāku vai mazāku pirkumu somā. Ieguvēji bija arī tie, kuri atnāca tikai pamielot acis, paklausīties folkloras kopas “Līgo” līgotnes, paraudzīt, cik prasmīgi vainagus prot darināt lizumnietes, nobaudīt Gulbenes alus darītavas produkciju vai vienkārši tāpat satikties ar paziņām.
Attēlā: Ikvienam bija iespējams iegādāties māla krūzīti ar savu vārdu, ko bija darinājusi keramiķe Ivetas Rone. Šo iespēju izmantoja ne tikai pilsētas un rajona iedzīvotāji, bet arī jaunieši no Kipras.
Attēlā. Druvēnietis Viesturs Kļaviņš var būt lepns, jo viņa gatavotā milzu koka karote, ko bija iespējams nest, pārliekot pār plecu, mēros ceļu uz Kipru, bet smeķīgais, koka muciņā pildītais medalus piesaistīja ne vienu vien šā dzēriena cienītāju.
Attēlā: Zigrīda Ozoliņa – Ozola Amatnieku svētku laikā sasēja deviņus siera rituļus. Siera gatavošanai tika izmēģināts pat tuvējos veikalos nopērkamais piens, bet tad, kad pietrūka arī tā, nācās pēc piena braukt pie pazīstamiem zemniekiem.
Attēlā: Svētku norisi interesantu darīja Ligitas Smildziņas vadītās studijas “Aka” mīmi, lieliski attēlojot pasākuma dalībnieku izturēšanos, kustības un situācijas.
Andele burtiski vārījās, jo bija gan lielāku un mazāku grozu kārotāji, gan pīta šūpuļkrēsla un veļas lādes tīkotāji. Vienam otram tikai ar pūlēm izdevās pīto lādi “iemānīt” vieglās automašīnas salonā.
Tamborētu cepuru meistare Ligita pirmo reizi uz Gulbeni ceļu bija mērojusi no Rīgas. Viņa nevienai interesentei neliedza praktisku padomu, kā tamborēto galvas rotu mazgāt un cietināt. Amatnieki no Viļāniem pārsteidza ar gobelēnu gleznām. Tajās raugoties, ikviens varēja rosināt iztēli, saskatot kaut ko savu, vienreizēju.
Pircēju netrūka keramiķes Ivetas Rones darinātajām māla krūzītēm, uz kurām bija izlasāmi visi kalnedārā sastopamie vārdi, kā arī dažāda lieluma alus kausiem. Lai gan meistares darbnīca atrodas Valkas rajona Blomes pagastā, Iveta vienmēr atrod laiku piedalīties Gulbenes Amatnieku svētkos. Siena zārdā izvietotos darinājumus no māla piedāvāja arī Ivetas māsa keramiķe Laimdota Kliesmete. Ar savdabīgu produkciju – interesantām figūriņām un piekariem, gatavotiem no dzīvnieku adām, – svētku dalībniekus priecēja meistari no Lietuvas, bet pikniku cienītāji kavējās lietišķās sarunās ar kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studijas “Zīle” vadītāju metālmākslinieku Jāni Keiseli, lai noskaidrotu, kā garšo šašliks, gatavots uz meistara kaltā grila. Mājsaimnieces labprāt iegādājās asus nažus, ko ar praktisku piemēru, smalcinot dārzeņus, prata ieteikt meistars, kurš uz Gulbeni bija atbraucis no Talsiem. Drosmi darināt erotiskus pakaramos no koka apliecināja kokamatnieks Laimonis Lapsa.
Līdz šim nebijušas pārmaiņas piedzīvoja kādreizējās centrālā skvēra strūklakas baseins, kurā uz vaļējas uguns tika gatavots ātrais jāņusiers. Nodarbe bija uzticēta Zigrīdai Ozoliņai – Ozolai no Līgo pagasta. Svētku nobeigumā čaklā un prasmīgā siera sējēja atzina, ja sākumā esot bažījusies, kā izdosies tikt ar visu galā, tad tagad esot gatava līdzīgā atrakcijā piedalīties arī nākamgad.
Ikviens Amatnieku svētku apmeklētājs mājup devās ar kādu lielāku vai mazāku pirkumu somā. Ieguvēji bija arī tie, kuri atnāca tikai pamielot acis, paklausīties folkloras kopas “Līgo” līgotnes, paraudzīt, cik prasmīgi vainagus prot darināt lizumnietes, nobaudīt Gulbenes alus darītavas produkciju vai vienkārši tāpat satikties ar paziņām.
Piektdien un sestdien Gulbenē neuzbāzīgi, tomēr spilgti izskanēja teātra festivāls “Hepenings”. Eksperte, režisore un Eduarda Smiļģa teātra muzeja galvenā speciāliste Dace Liepniece par šo pasākumu laikrakstam saka: “Šis festivāls no citiem atšķiras. Režisorei Edītei Siļķēnai izdevās radīt kopainu, kas ir interesanta dažādiem skatītājiem.”
Brīvības gars bija jūtams festivāla kolektīvu dažādībā, profesionalitātē un repertuārā. Katrai izrādei bija sava publika. Spilgti tas bija jūtams Baltinavas amatierteātra rādītās lugas “Ontuns i Anne” laikā, kad galvenās lomas tēlotājs saskandināja ar skatītājiem glāzes un publika latgaliski dziedāja līdzi aktieriem.
Festivāla izrāžu tematika, kā uzsver D.Liepniece, apliecina vēlmi uzlabot šodienas dzīvi vai aiziet no ikdienišķā. To spilgti varējis just Rīgas Nomales teātra iestudējumā “Upīte”, arī Gulbenes Tautas teātra kustību izrādē “Nāriņa” un Saldus teātra dzejas uzvedumā “Kā rīta un vakara zvaigzne”, kā arī Rīgas studijteātra “Aka” rādītajā izrādē “Stikla gliemežnīca”. D.Liepniece no profesionāla viedokļa par interesantāko atzīst lietuviešu izrādi “Tumsā uzplaukusī roze”. Augstu vērtē arī rīdzinieku “Upīti”, “Stikla gliemežnīcu” un Lielvārdes teātra rādīto izrādi “Zemes nodoklis”. “Sajūsmā bijām par gulbeniešiem, jo ir izauguši jauni aktieri. Liela trupa, kurai piemīt drosme ķerties pie iestudējuma, kura pamatā ir dzeja, un rādīt to brīvdabā. Tas bija interesanti. Lai gan šobrīd jādomā, vai “Nāriņu” vairāk ir domāts rādīt brīvdabā vai uz skatuves telpās,” saka D.Liepniece. Viņa novēl gulbeniešiem turpmāk aktīvāk apmeklēt “Hepeninga” izrādes.
