“Nav svarīgi, kādā tehnikā pīsiet vasaras saulgriežu vainagu. Galvenais – ar kādu garastāvokli un kādām domām to darīsiet,” saka gulbeniete, floriste Larisa Stradiņa. “Dzirkstele” kopā ar viņu nopina vainagu, lai domās to dāvātu saviem lasītājiem.
“Visa laba jāņuzāle, izņemot indīgos augus,” akcentē floriste. Vainagam ir saules simbols, to valkājot, ir jāsaņem enerģija, kas iepīta ziedos un zaļumos. Larisa iesaka pīt šo rotu no dažādām zālītēm un puķēm, jo katram augam ir savs kods: ozola zariņš – spēkam; kumelīte – veselībai; jasmīns – laipnībai un aizsardzībai pret ļaunu aci; madara – sievišķībai; piparmētra – svaigumam; āboliņš – ģimeniskumam; margrietiņa – uzticīgai mīlestībai; rudzupuķe – skaistumam, trauslumam; pelašķi – dziedināšanai; ceriņš – gaišas atmiņām par pirmo mīlestību, pīlādzis – pret skaudību.
Vainagu var pīt sev. Var dāvināt – tad tas ir draudzības un sirsnības apliecinājums. Var nopīt vainagu un nest uz mīļo cilvēku atdusas vietu kā svētku sveicienu no šīs pasaules uz viņpasauli. Lai jebkurā gadījumā šis rituāls kļūtu maģisks, ir vajadzīga īpaša attieksme.
Ko darīt ar Līgo vainagu?
Meitas, kuras cerējas, Jāņu rītā savu vainadziņu met ābelē. Ja tas tur paliek ar pirmo reizi, gada laikā meita apprecēsies. Bet, ja uzreiz neuzkaras ābelē, tad jāmet tik reižu, kamēr tur paliks. Tik gadus būs jācerējas.
Līgodienas vainadziņu var glabāt un izmantot rituālos. Ja piedzimst bērniņš laikā līdz nākamajiem Līgosvētkiem, mazo var peldināt, ūdenim pievienojot zālītes no vainaga.
