Daukstu pagasta “Klinšos” 6.aprīlī deviņas minūtes pāri pusnaktij sadega malkas šķūnis 24 kvadrātmetru platībā.
Daukstu pagasta “Klinšos” 6.aprīlī deviņas minūtes pāri pusnaktij sadega malkas šķūnis 24 kvadrātmetru platībā.
Lai arī pieļauj, ka ugunsgrēka izcelšanās iemesls bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, nav izslēgts, ka šķūnis aizdedzies kūlas dedzināšanas rezultātā. 5.aprīlī pulksten 17.28 sausā zāle dega arī Gulbenē, Nākotnes ielā. Pērnā gada zāle degusi 0,5 hektāru platībā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis saka, ka Gulbenes rajonā jau bijuši 6 kūlas dedzināšanas gadījumi, kuru likvidācijā bija jāiesaistās ugunsdzēsējiem.
“Pret kūlas dedzinātājiem uzsāks cīņu. Noteiktas soda sankcijas tiem zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kas savās saimniecībās dedzinās kūlu, samazinot atbalstu, ko paredz Lauku attīstības plāns. Tiem, kuru īpašumā būs konstatēta kūlas dedzināšana, neatkarīgi no tā, vai ugunsdzēsēji ir izsaukti vai nav, maksājumi būs mazāki. Reģionālās lauksaimniecības pārvalde apsekošanu veiks kopā ar ugunsdzēsējiem,” saka V.Griķis.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izteicis gatavību kūlas dedzināšanu uzskatīt par kritēriju tam, lai neapkopto teritoriju saimnieks nevarētu saņemt arī nacionālās subsīdijas. Aigars Kalvītis ierosinājis publiskot nekārtīgo saimnieku uzvārdus un saimniecību nosaukumus, lai arī sabiedrība zina, kas jau šogad nesaņems Eiropas naudu.
Šajā pavasarī Latvijā jau ir reģistrēti aptuveni 300 kūlas ugunsgrēku.
