Divas dienas augusta sākumā organizācijas “Life” daba projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” iesaistītie Latvijas pašvaldību vadītāji, lauku konsultanti, aktīvākie zemnieki .
Divas dienas augusta sākumā organizācijas “Life” daba projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” iesaistītie Latvijas pašvaldību vadītāji, lauku konsultanti, aktīvākie zemnieki – palieņu atjaunotāji un ar vides aizsardzību saistīto partnerorganizāciju pārstāvji piedalījās pļavu apsaimniekošanas pieredzes braucienā uz Matsalu nacionālo parku Igaunijā. Tur bija arī Litenes pagasta lauku attīstības konsultante Dace Samsone.
Viņa saka, ka kaimiņu tautai ir unikāla pieredze šajā jomā, jo tieši Matsalu nacionālais parks ir vieta, kur pirmie Baltijā – jau 1996.gadā – aizsāka maksāt subsīdijas zemniekiem, lai viņi apsaimnieko savas palienu pļavas.
“Igauņu pieredze bija vērtīga un rosinoša, taču redzēju un sapratu, ka Litenē palieņu un parkveida pļavas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir bagātākas,” lepojas D.Samsone. Viņa stāsta, ka Matsalu zemnieki par palieņu un parkveida pļavu kopšanu saņem uz pusi mazāku atlīdzību (tikai 50 latus par hektāru) nekā šādu pašu dabas liegumu zemju īpašnieki Latvijā, tomēr paveikts ir daudz vairāk.
“Mūsu lielākā bagātība ir dabiskās pļavas. Matsalu nacionālajā parkā dažos hektāros ieguldīti gandrīz divi miljoni latu, lai atgrieztu pirmatnējības sajūtu šajā vidē,” stāsta D.Samsone.
Jau pusgadsimtu sarga dabu
Matsalu nacionālais parks atrodas Igaunijas rietumu daļā. Tas dibināts 1957.gadā, lai aizsargātu putnus to ligzdošanas, spalvu mešanas un migrācijas laikā. Jau 1976.gadā Matsalu tika iekļauta Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā. Šeit tiek aizsargāta unikāla ainava, ko veido palieņu pļavas, niedrāji, randu pļavas, parkveida pļavas un apmēram 40 nelielas salas.
Latvijas un Igaunijas lauksamniecībai ir daudz kopēja. Lielākā daļa Matsalu nacionālā parka raksturīgās ainavas veidojusies ilgstošas ekstensīvas saimniekošanas rezultātā. Taču padomju gados tradicionālās saimniekošanas metodes aizstāja ar kolektivizāciju un intensīvu lauksaimniecisko ražošanu. 1990.
gadā kolhozi izputēja un lopu skaits kļuva kritiski mazs. Tāpēc lielākā daļa dabisko zālāju aizauga ar krūmiem. Lai pārtrauktu šo tendenci, jau 1996.gadā nacionālā parka administrācija ar Igaunijas Vides ministrijas finansiālu atbalstu izstrādāja zālāju apsaimniekošanas shēmu. Pirmo reizi Baltijā zemnieki tika finansiāli atbalstīti, lai viņi noganītu un pļautu piekrastes aizaugošās pļavas (3500 hektāru platībā). Atbalsts sākotnēji bija drīzāk simbolisks – četri lati par vienu hektāru noganītās vai nopļautās pļavas.
Palīdzējuši arī zviedri
Savukārt ar Zviedrijas Pasaules dabas fonda atbalstu igauņu zemniekiem palīdzēja iegādāties traktorus, pļaujmašīnas un dažādu citu starptautisku projektu iesaistīšana veicināja šīs vietas attīstību un sniedza daudz jaunu iespēju vietējiem zemniekiem. Kļūstot par pļavu atjaunošanas un apsaimniekošanas pionierteritoriju Baltijā, Matsalu nacionālais parks joprojām ir starp labākajām pieredzes gūšanas vietām šajā sfērā.
Šobrīd lielākā daļa nacionālā parka zemes ir valsts īpašums, taču pa daļai tā joprojām pieder arī privātajiem zemju īpašniekiem. Igaunijas atšķirība ir tā, ka zemi var pirkt un pārdot arī ārzemju pilsoņi, taču pašvaldībai vispār nepieder lauksaimniecības zemes. Parka teritorija tiek izmantota zvejošanai, tradicionālajai ganīšanai un siena gatavošanai un mazākā mērā arī mežsaimniecībai un medniecībai.
Aare Lepiks, vairāku starptautisko projektu līdzautors un Matsalu gids gribētu, lai Matsalu ir mežonīga un dabiska vieta, taču tieši cilvēka darbības rezultātā ir veidojusies gandrīz visa tam raksturīgā ainava.
Ietekmi uz dabu vērtē pragmatiski
Dabas pārveidē pārmaiņas notikušas tieši 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kad lauksaimniecība Igaunijā piedzīvojusi lielāko uzplaukumu. Tad bijušas lielākās pļavu platības un plūdu ietekmes mazināšanai iztaisnotas un padziļinātas vairāku upju gultnes, arī Kasari upe, kas iesniedzas dziļi seklajā Matsalu līcī. Dabai tas nodarījis neatgriezeniskas sekas. Situācija ir unikāla, jo ledāja darbības rezultātā Matsalu līča daļa joprojām ceļas uz augšu, tiesa, ne vairāk kā divus līdz trīs milimetrus gadā. Līcis ir sekls, un no ūdens atbrīvojušas jaunās teritorijas pamatā aizņem niedrāji, kas aug milzīgās platībās (šobrīd vairāk nekā 3000 hektāros, veidojot vienu no lielākajiem Eiropas vienlaidu niedru masīviem) un tāpēc samazina bioloģisko daudzveidību.
Ar zāli tiek galā, ganot lopus
Argo Heins ir 31 gadu vecs vīrs ar lauksaimnieka izglītību, kas šobrīd ir viens no lielākajiem zemkopjiem Matsalu nacionālajā parkā. Viņš audzē simts govis, no kurām lielākā daļa ir gaļas lopi. Tās nogana būtisku daļu no plašajām piekrastes pļavām, un atlikušajās tiek pļauts siens, ko sagatavo 250 kilogramus smagos ruļļos. Tradicionālo siena vākšanas metodi – kraujot sienu zārdos – vairs nepraktizē, un visā parka teritorijā ir saglabājušās tikai pāris siena gubas kā kultūrvēsturiska vērtība. Kopā viņš apsaimnieko 50 hektārus privātās zemes un apmēram 250 hektārus no valsts nomātas zemes. Agrovides maksājumus Igaunijas valdība izlēmusi vēl neizmaksāt, tāpēc A.Heins un citi Igaunijas zemnieki saņem mazāk naudas atbalsta maksājumos lauksaimniecībai un dabas aizsardzībai. Tomēr par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu ir izveidota nacionālā programma, kuras kopējā summa gan nepārsniedz 50 latus par vienu hektāru. A.Heins neslēpj, ka ar tik lielu saimniecību iespējams arī nopelnīt un par saimniekošanu nacionālajā parkā viņš ir tikai laimīgs: “Negribu dzīvot pilsētā, un man patīk šis plašums un šāds dzīvesveids”.
Ir attīstības perspektīva
Alekss Lotmans, kas ir “LIFE” un citu starptautisku projektu īstenotājs Matsalu nacionālajā parkā, pārliecināts, ka noteikti nacionālajā līmenī Igaunijā tiks izveidota šejienei līdzīga maksājumu sistēma, jo no 1,1 miljona hektāru lauksaimniecības zemes piektā daļa ir dabiskie zālāji un tikpat daudz aizņem “Natura 2000” teritorijas (sauszeme – 16 procenti).
“Daudzie atjaunoto pļavu piemēri, izveidotā ekotūrisma infrastruktūra un nepārtrauktā rosība, vācot sienu, ko varēja redzēt pļavās, veicina arī latviešu apmeklētājos daudz diskusiju un pārdomas. Apmeklētas gan parkveida pļavas, gan piekrastes pļavas un upju palieņu pļavas, uzklausīti stāsti par cīņu ar niedrēm, govju audzēšanu, dzīves vides atjaunošanu putniem un pat smilšu krupim. Iegūtas jaunas zināšanas un salīdzināta pieredze gan pašvaldību līmenī, gan starp zemju apsaimniekotājiem,” saka D.Samsone.
“Vērtīgas zināšanas guva arī “Life” daba projekta īstenotāji no Latvijas Dabas fonda. Matsalu nacionālajā parkā ir daudz kultūrvēsturisku vērtību un vai ik uz soļa bija iespēja baudīt patiesu igauņu labvēlību un viesmīlību, izrādot savus sasniegumus. Brauciena noslēgumā, pārskatot Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas tendences, skaidri iezīmējās kāda vienojoša doma: izvēloties videi draudzīgu pļavu apsaimniekošanu “Natura 2000″ teritorijās, mēs visi kopīgi esam uz pareizā ceļa, kam arī turpmāk gaidāma liela nākotne,” uzskta Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andris Klepers.
D.Samsone ir patīkami pārsteigta par igauņu sīkstumu, darbīgumu, optimismu, lepnumu par savu zemi un darbu, ko dara. Pārsteidzoša arī bijusi palieņu pļavu ainava, kuru greznoja kadiķi. “Prieks arī par to, ka igauņi ciena latviešus un audzē Priekuļu kartupeļus, kurus iedēvējuši par Latviešu dzeltenajiem,” saka viņa.
