Svētas ir Litenes takas, Tajās skarbas atmiņas dus, Jo tavās birzīs, pļavās Latvju virsnieku likteņi klus…
Svētas ir Litenes takas,
Tajās skarbas atmiņas dus,
Jo tavās birzīs, pļavās
Latvju virsnieku likteņi klus…
Tur aiz tām mākoņu grēdām
Domas plašumā nirst;
Zilas ir Litenes tāles,
Latvju virsniekiem lika tur mirt.
Zilas ir Litenes tāles,
Ceļš no tām trimdā gāja;
Badā un vergu darbā
Viņu sirdis tur pukstēt stāja.
Litene, nav tava vaina,
Sarkanais terors kad slepkavot sāka;
Bailēs no Latvijas drošākiem vīriem,
Zvērests kam svēts – Tēvzemei brīvei.
Litene, svēta lai piemiņa tā,
Tavā sirdī tā glabāta;
Paaudžu paaudzei lai stāstītu
Virsnieku traģisko pagātni.
