Personvārdu pētnieks Gunnars Treimanis vārdam Ziedonis devis vispusīgu raksturojumu, norādot, ka Ziedonim piemīt tieksme būt pirmajam. Viņš var iedvest bailes un var būt arī neiedomājami labsirdīgs. Ziedonis māk pakļaut un spēj padoties. Viņš tic savām riskantajām idejām, ir pretrunīgs, pārsteidzīgs, arī valdonīgs un apveltīts ar apbrīnojamu cīņas sparu. Ziedonis neparedz sekas un ir labs ģimenes cilvēks. To, cik no šīm īpašībām piemīt Litenes pagasta iedzīvotājam Ziedonim Slaidiņam, kurš vārdadienu svinēja 1.maijā, vislabāk zina viņš pats un viņa ģimenes locekļi.
Ziedonis ar savu vārdu ir apmierināts. To viņam izraudzījušies vecāki, jo puika dzimis 22.aprīlī. Ziedonis atceras, ka, dienot armijā, cittautiešiem bijušas grūtības ar vārda izrunāšanu, tāpēc viņš iesaukts par “gruzīnu”. “Tas laikam tāpēc, ka man tolaik bija tumši mati un ūsas,” smejas Ziedonis. Viņa dzimtā puse ir Madonas rajona Meirāni, bet neilgi pirms armijas ģimene pārcēlusies uz dzīvi Litenē. “Sāku strādāt Litenē galdniecībā, iesauca dienestā un nosūtīja uz Voroņežu. Atgriezos no dienesta, apprecējos, sāku strādāt Gulbenes autokombinātā par atslēdznieku. Tagad Litene ir kļuvusi par manām mājām. Te ir labi cilvēki, lai gan mēdz sacīt – ja pats būsi labs, arī litenietis būs labs,” saka Ziedonis.
Viņš arī vienu no saviem dēliem nosaucis par Ziedoni. “Ziedoņu Latvijā nemaz nav tik daudz, tāpēc gribēju, lai šis vārds saglabājas arī nākamajā paaudzē. Ziedonītis otro gadu strādā Īrijā. Lasa sēnes, jo te jau nav darba. Arī otrs dēls Ingus strādā Īrijā. Ziedonis maija vidū atbrauks un pa vasaru būs mājās,” stāsta Ziedonis. Viņš jau 11 gadus Litenes pamatskolā strādā par kurinātāju, bet vasarā sarūpē skolai malku, pļauj zāli un veic vēl citus saimnieciskus darbus. “Vismaz ir kaut kas. Šodien jāturas pie tā darba, kāds ir. Mājās mums ir arī neliela saimniecība, kas laukos palīdz izdzīvot. Pavasaris ir klāt, būs jāsāk sēt un stādīt. Tad jau darba vienmēr pietiek, īpaši, ja arī sieva pa dienu ir darbā sociālās aprūpes centrā “Litene”,” stāsta Ziedonis. Kad atliek laiks, viņš labprāt ņem makšķeri un aizstaigā līdz Pededzei, kur Ziedonim ir labi zināmas vēdzeļu vietas. Ar nepacietību sagaidīta arī pirmā diena, kad var doties uz kādu no tuvējiem ezeriem, lai tajā ielaistos ar laivu.
