Valsts svētkos cer pacelt šampanieša glāzes “Velvēs”
Lizuma kultūras nama pagrabstāvā mazajā bārā ir sākušies apjomīgi remontdarbi, kurus veic firma „Reons” no Rīgas. Darba vēl ir ļoti daudz, bet ir plānots, ka atjaunotās telpas varētu būt pilnībā gatavas uz Ziemassvētkiem.
Bāra telpā vispirms nācās novērst ūdens ieplūdi īpaši lietus laikā, tad – telpu izžāvēt, lai varētu sākt remontdarbus. Telpā ir demontētas ķieģeļu starpsienas, ierīkoti jauni apsildes elementi, likvidēts savulaik izbūvētais kamīns, veikti vairāki citi būvniecības darbi. Tikai grīdas flīzes liecina, ka savulaik mazajā telpā atradusies arī virtuve. Strādnieki stāsta, ka ir paredzēts atjaunot griestu, to velvju un sienu dekoratīvo apdari, kā arī uz cementa grīdas izklāt izlīdzinošo masu un uzklāt īpašu segumu, lai viss būtu autentiski. Īpašu noskaņu kultūras nama pagrabstāvā rada ne tikai bāra griestu velves, bet arī no metāla savulaik kaltās durvis, kuras pagastā izdevies sameklēt tikai ar grūtībām, lai tās rastu savu agrāko vietu. Metāla kalumi, no kuriem daļa joprojām rotā kultūras iestādi, savulaik bijis kāda mākslinieka diplomdarbs.
Lizuma kultūras nama saimnieks Aigars Ozoliņš stāsta, ka ilgu laiku bāra telpas stāvējušas visu aizmirstas, lai gan savulaik tās tikušas bieži izmantotas. Atpūsties uz Lizumu braukuši cilvēki pat no Gulbenes. „Pagrabtelpas tika sakārtotas vēl kolhoza „Spars” laikā, kad kolhoza valdes priekšsēdētāja bija Dzidra Ozola, gatavojoties saimniecības jubilejai. Kolhoza gados daļa šo telpu pildīja pagraba funkcijas. Tika glabāti kāposti un kartupeļi. Pa durvīm, kas atrodas ēkas galā, pat ar zirgiem varēja iebraukt pagrabā. Šīs telpas ir mēģinājuši sakārtot daudzi. Visbeidzot šīs telpas tika privatizētas un Jānis Bokta te iesāka veidot tādu kā atpūtas centru. Iesākt jau iesāka, bet tad visu pameta. Nāca iekšā ūdens, bet šo problēmu mums izdevās novērst. Ēka ir veca, tāpēc ūdens spiedās iekšā no apakšas. Tika izjauktas arī starpsienas. Tagad viss ir un būs, kā pienākas. Viss jau tika izsaimniekots. Kad mazā bāra telpa tiks sakārtota, tad dažādos pasākumos viesību galdus daudz labāk varēs izvietot pagrabstāvā nekā lielajā skatītāju zālē. Tā lai kalpo dejošanai,” uzskata A.Ozoliņš.
Kultūras iestādes vadītāja Elita Dūte arī ar nepacietību gaida, kad mazā bāra telpa tiks sakārtota. „Es personīgi vēlētos, lai atjaunotajā telpā pirms koncertiem un izrādēm darbotos kafejnīca. Kad pie mums atbrauc profesionālie mākslinieki, viņi lūdz, lai būtu iespēja priekšnesumu starplaikos arī mazliet atpūsties. Ja tas izdosies, būs ļoti labi. Domāju, ka šīs telpas varēs izmantot arī lizumnieši dažādu pasākumu organizēšanai vai goda reizēm. Savulaik daļu telpu sāka sakopt Andris Kalve kopā ar tagadējo Lizuma pagasta pārvaldes vadītāju Uģi Aigaru. J.Bokta savukārt ierīkoja kafejnīcu, lielajā zālē bija ēdamzāle. Bija gan galdiņi, gan mūzika, tomēr bija grūti to visu uzturēt, jo izmaksas bija diezgan lielas.
J.Bokta bija iecerējis sakārtot arī šīs mazā bāra telpas,” atceras
E. Dūte. Kultūras nama vadītāja cer, ka mazā bāra telpas izdosies līdz 18.novembrim savest vismaz tādā kārtībā, lai tajās lizumnieši varētu pacelt šampanieša glāzes par godu Latvijas dzimšanas dienai. Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs U.Aigars, kuram lielā mērā jāpateicas par mazā bāra telpas atdzimšanu, no komentāriem atteicās.
