Talcinieki: apmēram 120 cilvēki. Rīgas domnieka Valda Kalnozola privātajā zemē Lizuma pagastā talcinieki Otrajās Lieldienās iestādīja 300 kociņus no iecerētās apmēram 1000 ozolu audzes.
Talcinieki: apmēram 120 cilvēki
Rīgas domnieka Valda Kalnozola privātajā zemē Lizuma pagastā talcinieki Otrajās Lieldienās iestādīja 300 kociņus no iecerētās apmēram 1000 ozolu audzes. Stādīšanā piedalījās arī Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads, kas pauda prieku par pagastā notiekošo.
A.Strads laikrakstam klāstīja, ka Lizumā līdz šim stādītas bērzu birzis, bet nu būs pirmā ozolu birzs. Gulbenes uzņēmējs Ziedonis Jansons laikrakstam atzina, ka ar patiesu prieku atsaucies aicinājumam piedalīties V.Kalnozola organizētajā talkā, palīdzot to arī organizēt. Savukārt Lizuma Lauksaimnieku biedrības vadītājs Jānis Bitenieks uzslavēja V.Kalnozola aktivitātes, kas liecina par labu ideju izdošanos. Cerams, ka šai iniciatīvai sekošot citas. Piemēram, dzelzceļa līnijas atjaunošana, savienojot Lizumu ar Rīgu.
Viņa dzīvesbiedre Daina Biteniece klāstīja, ka ģimene pati pieteikusies piedalīties talkā, kad par tās organizēšanu izlasīja “Dzirkstelē”. “Teicu vīram, ka ir jābrauc un jāpiedalās, tā arī izdarījām,” sacīja viņa.
V.Kalnozols laikrakstam atzina, ka pasākums nav līdz galam izdevies, jo saņemts mazāk par gaidītajiem 1000 stādiem, tāpēc stādīšana jāturpina. Saimnieks uzsvēra, ka uz absolūtu visu ieceru izdošanos var pretendēt tikai Dievs. Tāpēc jāpriecājas par to, kas ir izdevies, jo talcinieku bija daudz un diena bija kā radīta labu ieceru piepildījumam. Lizumā todien gaisa temperatūra sasniedz 19 grādus pēc Celsija, kaut mežmalās vietām vēl varēja manīt sniega paliekas.
Pašu galveno, aptuveni trīs metrus garo ozolu, kas uz Lizumu atvests no Kvēpenes, V.Kalnozols uzticēja iestādīt Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam un akciju sabiedrības “Hansabanka” valdes priekšsēdētājai bijušajai pagasta iedzīvotājai Ingrīdai Blūmai, kas kociņam simboliski apsēja latvisku prievīti – svētībai un kā atpazīšanas zīmi.
N.Stepanovs laikrakstam atzina, ka ozolu stādīšanā piedalījies arī agrāk, taču pirmoreiz mūžā stādījis tik garu koku.
I.Blūma sarunā pauda, ka ir viena bēda – “lai ozols izaug taisns”. N.Stepanovs jokoja, ka abi ar I.Blūmu kā iestādītā koka krustvecāki vismaz reizi ceturksnī satiksies “pie ozola”.
Talcinieku vidū laikraksts manīja Rīgas domnieku Daini Īvānu ar dēlu un arodbiedrības līderi Egilu Baldzēnu ar ģimeni, Kristīgās akadēmijas rektori Skaidrīti Gūtmani un mācītāju Gunti Dišleru, kā arī dramaturģi Leldi Stumbri ar meitām.
D.Īvāns laikrakstam sacīja, ka ir stādījis ozolus kopā ar dēlu pie savām lauku mājām Pļaviņās, jo vēlas ieaudzēt dižkoku aleju. Pirmoreiz viņš piedalījies V.Kalnozola organizētajā stādīšanas talkā, jo “Lieldienu brīvdienu bija tik daudz, ka vienu dienu varēja ziedot” šim pasākumam. D.Īvāns pauda sajūsmu par to, ka Gulbenes rajonā diži aug ozoli, piemēram, Pededzes krastos.
Dramaturģe un izdevuma “Vides Vēstis” redaktore L.Stumbre atzinās, ka pirmoreiz mūžā stādījusi ozolu. Patīkami, ka tas noticis tieši Lizumā, jo dramaturģei apmēram 15 gadus Velēnā ir bijušas lauku mājas. “Ozols turklāt ir tāds koks, kas desmit gadu laikā jau ievērojami izaug. Un tas ir patīkami,” sacīja viņa.
Pasākumu kuplināja folkloras kopa “Skandinieki”. Rīgas domniece un “Skandinieku” dalībniece Helmī Stalte teica, ka ozolu stādīšana ir tikpat atbildīgs notikums kā bērna laišana pasaulē, jo “katrs koks Latvijā ir īpašs”. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Dainis Stalts stāstīja, ka pirms ozolu stādīšanas jānoskaidro, vai attiecīgajā vietā nav āderes (to var izdarīt ar sudraba gredzena palīdzību), pirms stādīšanas jāliek zemē ozollapu vainags, kā arī jāveic citas rituālas darbības. Stādīšanā, zemes piemīdīšanā piedalījās arī dzimtas jaunākā atvasīte – četrus gadus vecais Kārlis Oskars.
Mācītājs Guntis Dišlers laikrakstam pastāstīja, ka ozolu stādīšana birztalā sasaucas ar Bībeles ceturto bausli: “Godā savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs tev ir devis.” Tas nozīmējot, ka “bez rūpes par zemi, par valodu, par ozolu nebūs svētības”, pēc kuras visi alkstam. Viņš pauda, ka kopā ar Kristīgās akadēmijas rektori S.Gūtmani noteikti laiku pa laikam atbrauks pie sava “krustbērna” – Lizumā stādītā ozola.
S.Gūtmane uzsvēra, ka “Dievs var svētīt tikai tos cilvēkus, kas rūpējas par zemi, bet, kas posta zemi, par tādiem cilvēkiem arī Dievs nerūpējas”. Viņa arī atklāja ieceri Gulbenē izveidot Kristīgās akadēmijas filiāli un pauda šīs mācību iestādes principus.
Pēc koku iestādīšanas talcinieki sadevās rokās un ar dziesmām gāja apkārt ozolu audzei. Zemē ieraka kapsulu ar ziņām par talku un talcinieku parakstiem.
Pēc darba pasākuma bija iespēja nobaudīt zemessargu sagādāto zupu ar rupjmaizi.
