Lizumnieša Osvalda Drancāna dzīvē mūzika aizņem ļoti lielu vietu. Kā apgalvo viņš pats, tā ir vienīgā nodarbošanās, kas viņu patiešām interesē.
Lizumnieša Osvalda Drancāna dzīvē mūzika aizņem ļoti lielu vietu. Kā apgalvo viņš pats, tā ir vienīgā nodarbošanās, kas viņu patiešām interesē.
O.Drancāns Lizuma pagastā dzīvo tikai otro gadu. Viņš šurp ar sievu, trim meitām un tēvu pārcēlies no Latgales, no Preiļu rajona. Osvalds pats komponē dziesmas, raksta tām arī tekstus, spēlē ballēs, kāzās un dažādos citos saviesīgos pasākumos, šogad strādā arī Lizuma kultūras namā par koncertmeistaru bērnu un jauniešu tautas deju kolektīviem.
Osvalds stāsta, ka ar mūziku nopietni sācis aizrauties kopš 8.klases, tieši tad arī tapušas pirmās viņa paša komponētās dziesmas. Jau tolaik viņš sācis darboties vietējā grupā “Klaidoņi”. Tajā aizvadīti veseli desmit gadi. Pēc tam viņš kopā ar māsu Siguldā izveidojis grupu “Efeja”, tai pat savulaik iznācis kompaktdisks “Tik tālu”, bet, atnākot uz Lizuma pusi, Osvalds kopā ar tēvu izveidojis grupu “Kompromiss”.
Osvalds spēlē sintezatoru un dzied, bet tēvs spēlē akordeonu. Tiek domāts arī par jaunu dalībnieku piesaistīšanu grupai. Nākamajā mēnesī grupa atsāks aktīvi koncertēt, viņus labprāt vēlas dzirdēt arī Latgales pusē.
“Esmu mācījies Līvānu mūzikas skolā. Tur mācījos pūšamo instrumentu klasē, taču man tomēr labāk patīk spēlēt klavieres. Pašam mājās ir sintezators, un pie tā tiek pavadītas ilgas stundas, komponējot dziesmas,” stāsta muzikants.
Osvalds atklāj, ka radīt mūziku ir vieglāk nekā uzrakstīt piemērotus tekstus tai, taču gadās arī tā, ka pa priekšu iznāk sacerēt tekstu un tikai tad top mūzika.
Osvalds komponē mūziku arī ar citu cilvēku un dzejnieku sacerētiem tekstiem. Cik dziesmu pa šo laiku ir radīts, mūziķis nemaz nav skaitījis. Viņš ir sācis komponēt arī bērnu dziesmas. Pirmā bērnu dziesma tapa pirms nepilniem diviem gadiem, kad viņš meitai uzrakstīja dziesmu, ar ko piedalīties konkursā “Cālis” Gulbenē.
“Bērnu dziesmu iedvesmas avots ir meitas, taču vislabprātāk man patīk komponēt dziesmas par mīlestību, tās ir liriskākas un romantiskākas,” atzīst Osvalds.
Nereti viņam iznāk rakstīt arī veltījuma dziesmas. Tā šovasar tapusi Kāzu muzeja himna, speciāli rakstīta arī dziesma, ar ko uzstāties Danču muzikantu saietā Rožupē šīsvasaras beigās.
“Gan dziesmas, gan vārdi man lielākoties rodas spontāni. Reizēm varu nosēdēt stundām ilgi pie sintezatora un neko nespēju radīt, bet reizēm dziesma top dažu minūšu laikā,” stāsta muzikants.
Osvalds nespēj nosēdēt mierā, viņam ļoti svarīgi ir darboties. Pēc skolēnu brīvdienām viņa vadībā Lizumā sāks darboties arī bērnu popgrupas. Osvalds vēlas izveidot arī nelielu ierakstu studiju, viņš labprāt rada fonogrammu dažādām dziesmām.
