Manā dzīvē ložu šaušana saistās ar sporta bāzes celtniecību, treniņiem un trenera darbu.
Manā dzīvē ložu šaušana saistās ar sporta bāzes celtniecību, treniņiem un trenera darbu.
1956.gada rudenī tika likvidēts Gaujienas un Cesvaines rajons, Gulbenes rajonam pievienoja Druvienu un Tirzu. Pirmā saskare ar ložu šaušanu kā sporta veidu notika Tirzā, kur risinājās rajona zonālās sacensības militārajā daudzcīņā – slēpošanā, granātas mešanā mērķī, šaušanā pa nokvēpinātiem šķīvīšiem. Sacensību iniciators un organizētājs bija rajona laikraksta redakcijas darbinieks Ojārs Sirmais.
Sešdesmito gadu sākumā ložu šaušanas disciplīna tika iekļauta vidusskolu rajona spartakiādē.
Piecdesmito gadu beigās un sešdesmito sākumā Gulbenes autokombināta darbinieki Valda Aldere, Georgijs Caune, Jānis Rubenis, Helmuts Zviedrītis, Roberts Mūrnieks un Ginta Matīsa uzsāka regulārus treniņus ložu šaušanā aiz Gulbenes alus darītavas atklātajā šautuvē. Drīz pēc vidusskolas beigšanas piebiedrojās Andris Jaunbērziņš. Vairākus gadus pēc kārtas tika izcīnītas pirmās vietas ne tikai Latvijas autoceļu transporta darbinieku spartakiādēs, bet arī šī resora Baltijas valstu sacensībās. G.Caune atceras, ka līdz ar gulbeniešu ierašanos uz sacensībām pārējās komandas cīnījās par otro, trešo un citām vietām. Sešdesmito gadu vidū G.Caune vingrinājumā “30 šāvieni guļus 50 metru distancē plus 30 šāvieni guļus 100 metru distancē” republikas meistarsacīkstēs izcīnīja 3.vietu.
Pateicoties sabiedriskā trenera Andra Jaunbērziņa aktivitātēm, uz autokombināta garāžām neoficiāli tika ierīkota slēgtā šautuve, tas ļāva aktivizēt treniņu darbu neatkarīgi no laika apstākļiem. Tika izveidotas sporta biedrības “Vārpa” atmaksātas treniņu grupas. Drīz pēc tam līdzīgs process notika arī sporta skolā.
Aktivizējās ložu šaušanas pulciņš Lizuma vidusskolā. 1964.gadā tika uzcelta atklātā šautuve Lizumā. 1968. un 1969.gadā mēs – lizumnieši Rūta Bice, Mārtiņš Drubiņš un es – izcīnījām pirmās vietas republikas lauksaimniecības arodbiedrību spartakiādēs.
Sešdesmito gadu otrajā pusē no skolu jaunatnes nāca jauna sportistu maiņa. Paplašinājās nodarbību apjoms un specifika. Treniņos tika iekļauti pistoļu vingrinājumi. Tika paplašināta Gulbenes atklātā šautuve. Atlases treniņos un sacensībās tika pārbaudīti daudzi Gulbenes pilsētas skolu audzēkņi. Mācību grupās tika noteikti čaklākie audzēkņi, kas veidoja rajona izlases kodolu. Tie bija Imants Bricis, Valdis Saulītis, Andris Barkāns, Dzintra Brutāne, Edgars Lorencs, Tamāra Zeiberga, Gunārs Zeibergs, Aivars Dzēve, Aija Žīde un citi. Treniņu darbā iesaistījās Ilgvars Griška, kurš absolvēja Maskavas fizkultūras institūta ložu šaušanas nodaļu. Augsto sporta meistara nosaukuma titulu izcīnīja Rasma Vaska – Stāmere. Atklātās šautuves ložu šaušanā tika uzceltas Lejasciemā un Jaungulbenē. Bija izveidota pārdomāta mācību grupu un treneru darba piramīda.
Septiņdesmito gadu pirmajā pusē radās problēmas, kas neveicināja ložu šaušanas kā sporta veida tālāku attīstību rajonā. Autokombināta vadība uzteica slēgtās šautuves eksistenci uz autogarāžām. Rajona vadība un partijas komiteja atbalstīja šo faktu, aizbildinoties, ka šautuve ir neoficiāla un neatbilst drošības noteikumiem. Šajā laikā sāku strādāt par sporta komitejas priekšsēdētāju un, sastopoties ar problēmām ložu šaušanā, nepratu atrast izeju krīzes situācijas risināšanai. Arī A.Jaunbērziņa ierosme par slēgtās šautuves būvi blakus sporta skolas ēkai neguva atbalstu no rajona vadības puses. Apstiprinājās patiesība, ka par treneri ir jāpiedzimst. Var būt izcils sportists, bet trenera darbs ir pavisam kas cits. Tāpēc droši varu apgalvot, ja nebūtu Jāņa Anča aktivitāšu, slēpošana rajonā nebūtu tādā līmenī kā pašlaik. To pašu var teikt par Jura Bašķera, Valda Skudras, Līvijas Grīnbergas un citu treneru ieguldīto darbu. A.Jaunbērziņa ieguldītais darbs ir nenovērtējams.
Astoņdesmitajos gados gulbenieši bija labākie ziemas un vasaras daudzcīņās, kur iekļauta arī ložu šaušana kā atsevišķs sporta veids. 1982.gadā Staros tika uzcelta oriģināla slēgta tipa šautuve ložu šaušanā. Sporta kolektīvs Lizumā, Stāķos, Šķieneros, Gulbenē un Staros labi slēpotāji, ložu šāvēji, uzlabojot rezultātus spēka vingrinājumos, dažādās vecuma grupās sekmīgi startēja resoru sacensībās un izcīnīja augstas vietas. Divu gadu laikā, regulāri trenējoties, Arnis Gromovs, Imants Kublačovs, Valdis Poišs un Vitālijs Kočāns izpildīja sporta meistarkandidāta normatīvu. Līdzīgi panākumi bija arī citos fizkultūras kolektīvos.
Rajona sacensībās populārs bija vingrinājums “30 šāvieni guļus no rokas”. Problēmu nebija arī augstas kvalitātes ieroču un munīcijas iegādē.
Darbojās sabiedriskie aktīvisti ar Ojāru Sirmo priekšgalā pasākumu organizēšanā mednieku kolektīviem vingrinājumos ar medību ieročiem. Populāra bija laikraksta “Dzirkstele” organizētā ielu stafete, kas veicināja sportistu vispusīgu fizisko attīstību.
Deviņdesmitajos gados līdz ar politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām Latvijā saira gadu desmitos izveidojusies sacensību sistēma, to finansēšana un tradīcijas. Kolektīvos ieroču glabāšana kļuva problemātiska. Ik pēc trīs gadiem ir jāpārvar dažādu noteikumu un atļauju birokrātiskā barjera, izlietojot ievērojamus naudas līdzekļus. Rezultātā mazkalibra ieroči ir palikuši tikai Jaungulbenes arodvidusskolā. Laikazobs saēd esošās sporta bāzes – nav ieroču, nav problēmu.
Ložu šaušanas tradīcijas turpina trenera Māra Čakara biatlona mācību grupas. Trenējas pieredzējušas sportistes Madara Līduma, Linda Savļaka un jaunieši – Sandis Graudiņš, Toms Matisons, Marija Savļaka, Anrijs Spaliņš un Edgars Čakars. Pieticīgā materiālā bāze un darbošanās reizē ar meistargrupu un jauniešiem rada grūtības mācību sporta darbā. Novēlu Mārim izaudzināt sportistus ar tādiem rezultātiem slēpošanā kā zviedram Ulem Eināram Bjerndālenam vai ložu šaušanā kā itālietei Mikelia Poncai, vai tādu sportistu kā vācietis Svens Fišers, kas panācis augstu sporta meistarību, pateicoties neatlaidīgam darbam. Lai veicas!
Tāda ir kopējā aina ložu šaušanā pusgadsimta garumā. Ar cieņu atceramies aizsaulē aizgājušos sporta meistarkandidātus Antru Sveķi un Jāni Rubeni, augstas klases sportistus R.Bici, G.Zeibergu un H.Zviedrīti. Lai atmiņas silda un dod dzīvē spēku visiem sporta veterāniem, visiem, kam ir bijis sakars ar ložu šaušanas sporta veidu.
