Kad klāt ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, manī atdzīvojas skaistākā bērnības eglīte ar sveču liesmiņām un dzelteni sārtiem ābolīšiem zaļajos zaros. Atkal un atkal ausīs ieskanas kopā ar māti dziedātās Ziemassvētku dziesmas, bet visspilgtāk atbalsojas “Maza cilvēka vakaru lūgšana”, kuras vārdus ar siltu sirsnību iedēstīja mātes balss. Tagad, kad pašai ar bērniem un mazbērniem jādedz sveces adventes vainagā, domāju, kāda būtu mana lūgšana. Dārzā zem ābeles, “kur tas iespraustais kadiķītis”, man nav iedēstīts viens cukurzirnītis, kura uzdīgšanai vajadzīga Dieva palīdzība. Tomēr šajā laikā, kad savu uzvaru svin tumsa ne tikai dabā, bet arī cilvēku prātos, ir ļoti vajadzīga lūgšana.
Mūsu izvēle nosaka to, kā dzīvojam, kam ticam, ar ko rezonējam – ar prieku un ticību vai naidu un dusmām. Izvēle ir spēja redzēt skaisto un labo. Saredzēt un vairot gaišo sevī un ap sevi. Lai nav neviena dvēsele bez saules stara!
Lūgsim par vietu, kur esam dzimuši, kur dzīvojam! Tas ir īpaši enerģētisks patvērums, ar ko esam saistīti brīnumainām saitēm. Tās stiprina un mudina būt savas dzīves saimniekam ar stingru gribu, drošu stāju un vēlmi uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem un darbiem. Visam ir savs laiks. Nepacietība un steiga ir slikts padomdevējs, jo laupa laiku pārdomām. Aizmirstam, ka arī pumpuru plaukšanas un sniegpārslu vērošana ir dzīve. Vajadzētu iemācīties nesteigties un nekavēt. Cik tas ir vienkārši un grūti reizē!
Dzīves patiesība ir vienkārša – jāsāk ar sevi, nevis ar pretenzijām pret pasauli. Vēlme pāraudzināt citus, nemainoties pašam, ir mums tik raksturīga. Kaut izdotos sākt katram ar sevi, tad būtu mazāk agresijas, negatīvu emociju un kara. Katrs gads tāpat kā dzīves cikls noslēdzas, lai sāktos ar jaunu sparu – tāds ir nemitīgs ritējums, kurā varam ieraudzīt gan negācijas, gan labestību, cerību un mīļumu. Varbūt nav vajadzīgs izdarīt kaut ko īpašu? Vienkārši ļaut, lai notiek un pieredzēt dzīvi, kā iedarbojas laiks – tā ir vislielākā drosme. Dzīvot skaistāk! Dzīvot vieglāk! Ar katru soli, ar katru domu debesīs! Lai varu dāvāt labāko no sevis – mīļu vārdu, labu domu, atbalstu.
