Dievs, sargā, svētī vietu šo,
Kur balta celtne staro!
Jau attāli to redzēt var,
Kā mirdzumā tā garo…
Plūst gaismas strēles sveicienam –
Mēs nākam balstīt tevi!
Jo viss tas pieder Galgauskai
Un atmiņām, ko devi.
Lai dabas skaistums rotājas
Tev mirdzošajos logos!
Un visa celtne lepojas,
Ka palīdz čaklas rokas.
Tās sola nākt un uzturēt,
Un glābt šo pieminekli,
Ko pirmā brīve Latvijai
To mīlestībā deva.
Ne postīt to, bet Dievu lūgt
Kā Lāčplēši lai nāktu,
Un mūsu jaunā paaudze
Tad svētīta te kļūtu!
Šis piemineklis Galgauskā
Lai kļūst par rotu ceļam,
Lai piedzimtu pēc lūgšanām
Kā svētums visai valstij!
Lai latvju zeme lepotos
Ar to, ko šeit spēj darīt!
Kad visi rokām sadodas
Un apņēmīgi apsolās
Pieminekli sargāt…
Lai ripo gadu riteņi,
Nāks jaunais laiks,
Un liktenis
To pagriezīs, kā nākas.
Mācīsimies Dievu lūgt!
