Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Bambāns jau ilgāku laiku, labas gribas vadīts, dodas uz Abreni, lai kalpotu tiem latviešiem, kas dzīvo aiz Latvijas robežas.
Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Bambāns jau ilgāku laiku, labas gribas vadīts, dodas uz Abreni, lai kalpotu tiem latviešiem, kas dzīvo aiz Latvijas robežas. 13. oktobrī Kacēnu kapos būs svecīšu vakars, kurā svētbrīdi vadīs Gulbenes garīdznieks.
“Jau otro gadu dodos uz Lauriem un Kacēniem, lai kalpotu kapsētās. Aizrobežā vēl dzīvo diezgan daudz vecās latviešu ģimenes, vecie Latvijas pilsoņi, arī tādi, kas uz Abreni devās dzīvot pēc atmodas laikiem. No Alūksnes pilsētas domes izskanēja aicinājums doties uz šo apriņķi un latviešu kapsētās vadīt kapusvētkus un svecīšu vakarus. Es atsaucos. Kad biju Abrenē, man šie cilvēki iepatikās. Kalpošana tur ir brīvprātīga,” saka A.Bambāns.
A.Bambāns uz Kacēniem un Lauriem aizgādā arī Latvijā, Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcā un Lubānas diakonijas centrā sarūpēto humāno palīdzību. Lai arī tur precēm cenas ir lētākas, salīdzinot ar Latvijas tirgu, tomēr ieņēmumi arī ir krietni mazāki, tādēļ Kacēnu un Lauru iedzīvotāji ir pateicīgi par katru apģērbu. “Viņiem grūtāk dzīvot arī cita iemesla dēļ. Manuprāt, viņi jūtas apdalīti. Viņi jau ir iesakņojušies Abrenē, tomēr, lai arī jūtas kā latvieši, viņi nedzīvo Latvijā, bet gan Krievijā – svešā valstī,” domā mācītājs.
Lauros vēl saglabājusies evaņģēliski luteriskā baznīca, tomēr dievkalpojumi tajā vēl nav atsākti. Daļa iedzīvotāju ir luterāņi, citi – pareizticīgie. Šajās apdzīvotajās vietās dzīvo latvieši, igauņi un krievi, tādēļ kapusvētkos A. Bambāns sprediķi un Svēto Rakstu lasījumus teicis visās trijās valodās. Abrenes vietējie iedzīvotāji izteikuši vēlmi, lai mācītāji no Latvijas pie viņiem brauktu biežāk, arī lielajos svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās.
Arī A.Bambāns uzskata, ka šie cilvēki būtu pelnījuši Dieva vārdu dzirdēt biežāk. Lai tas notiktu, vairākiem garīdzniekiem būtu jāiesaistās šajā kalpošanā.
Vasarā A. Bambāns kopā ar Tirzas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju Valdi Strazdiņu devās uz Franciju, lai sešus bērnus bāreņus, arī dzīvu vecāku bāreņus, nogādātu Francijas ģimenēs, kuras vasarā uzņemas rūpēties par bērniem.
“Mājās ar mums kopā devās divas mazas meitenītes, kas Francijā bija nodzīvojušas kādu laiku. Viņas runāja franciski un bija laimīgas, jo bija mīlētas, bija izjutušas ģimenes atmosfēru,” saka A. Bambāns.
