Rajona robežās perspektīvā tiks izveidota vienota lasītāju bāze un bibliotēkās pieejamo grāmatu kopkatalogs.
Rajona robežās perspektīvā tiks izveidota vienota lasītāju bāze un bibliotēkās pieejamo grāmatu kopkatalogs.
Otro nedēļu Gulbenes bibliotēkas reģionālajā mācību centrā pagastu bibliotekāri mācās, kā strādāt ar bibliotēku datu bāzes sistēmu
“Alise 1”, lai veidotu elektronisko grāmatu kopkatalogu un vienotu lasītāju bāzi.
Jaungulbenes pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Rudzīte atzīst, ka mācības esot ļoti komplicētas, jo neilgā laikā jāapgūst milzīgs informācijas apjoms. “Pozitīvi vērtēju to, ka bibliotēkas modernizējas, tomēr būtu vēl labāk, ja iegūtās zināšanas uzreiz varētu pielietot praktiski, jo līdz rudenim, kad būs jaunās tehnoloģijas, šis tas var piemirsties,” saka Dz.Rudzīte.
Gulbenes bibliotēka elektronisko grāmatu katalogu veido kopš 1997.gada, tajā iekļaujot daļu grāmatu, kas atrodas pagastu bibliotēkās. Tagad katalogam pamazām pieslēgsies visas pagastu bibliotēkas. To darbinieki pievienos ziņas par visiem izdevumiem, kas atrodas pagastu bibliotēkās. Tas nozīmē, ka tiks izveidots apjomīgs elektronisko grāmatu kopkatalogs. Ikviens lasītājs internetā izmantojot šo katalogu varēs noskaidrot, kādas grāmatas atrodas konkrētajā bibliotēkā.
Atklās parādniekus
Ja Gulbenes bibliotēkai elektroniskā grāmatu kataloga izveide prasījusi desmit gadus, tad Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne norāda, ka pagastu bibliotēkām ar to vajadzēs tikt galā divos vai trīs gados. Gulbenes bibliotēka lasītājiem grāmatas izsniedz automatizēti. Perspektīvā to darīs arī pagastu bibliotēkas, pirms tam grāmatu krājumam piešķirot svītru kodu un veicot vēl daudz ko citu. Ir pamats domāt, ka ar 2009.gada 1.janvāri pagastu bibliotekāri šajā sistēmā sāks ievadīt arī informāciju par saviem lasītājiem, tādējādi veidojot vienotu lasītāju datu bāzi viena rajona robežās.
Tas nozīmē, ka varēs atklāt arī visus grāmatu parādniekus. A.Sprudzāne uzskata, ka pagastu bibliotekāriem šobrīd sācies sarežģīts posms, jo paralēli šim mācībām notiek arī otrs mācību cikls, kas saistīts ar Bila un Melindas Geitsu fonda projektu, kas paredz datorizēt visas bibliotēkas, piešķirot datorus, uzlabojot interneta pieslēgumu, organizējot mācības bibliotekāru prasmju pilnveidošanai darbā ar tiem. “Bibliotekāri mācās strādāt absolūti citā – elektroniskajā – vidē. Tas nav vienkārši,” piebilst direktore.
Viens netiks galā
No visām Latvijas bibliotēkām lielākā daļa ir viena cilvēka vadītas bibliotēkas. Tāda situācija ir arī Gulbenes rajonā. Divi bibliotekāri strādā tikai lielāko pagastu bibliotēkās. Pērn A.Sprudzāne tikusies ar pašvaldību vadītājiem, aicinot viņus palielināt darbinieku skaitu bibliotēkās, jo, pieaugot darba apjomam, viens cilvēks ar visu galā netiks. Arī šobrīd mācību laikā dažviet bibliotēku durvis ir slēgtas, bet ir pašvaldības, kas radušas risinājumu, lai iedzīvotājiem bibliotēka būtu atvērta. Ir rasts cilvēks, kas veic grāmatu apmaiņu. A.Sprudzāne visu pagastu iedzīvotājus aicina uz sapratni, solot, ka pēc mācību beigām pašvaldības saņems ļoti zinošus un gudrus bibliotēku darbiniekus, kuri varēs lieliski konkurēt darba tirgū.
