Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā. Notiks pārmaiņas mācību priekšmetu piedāvājumā.
Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā. Notiks pārmaiņas mācību priekšmetu piedāvājumā – tiks ieviests jauns integrēts mācību priekšmets “Sociālās zinības” no 1. līdz 9.klasei, būs izveidots dabaszinību vienots integrēts kurss no 1. līdz 6.klasei, kā arī palielināsies stundu skaits informātikas apguvē.
Otrdien Gulbenē notika reģionālā konference par izmaiņām pamatizglītības mācību saturā, tajā piedalījās Gulbenes, Alūksnes, Valkas un Madonas rajona izglītības iestāžu administrācija. Konferenci vadīja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš un Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš.
Šā gada 1.septembrī iecerēts uzsākt pamatizglītības satura reformu, kad skolas sāks darbu ar jaunajiem pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. Izveidots arī jauns pamatizglītības mācību priekšmetu standartu krājums, ko ISEC nosūtīs visām Latvijas skolām. Tie ir publicēti arī ISEC mājas lapā internetā (www.isec.gov.lv).
Māris Krastiņš saka, ka jaunie pamatizglītības mācību priekšmetu standarti paredz skolēnu slodzi, cik daudz stundu var būt nedēļā, kā arī proporcionāli izlīdzina mācību priekšmetus.
“Kādu mēs vēlamies ieraudzīt skolēnu, kas pabeidz 9.klasi? Kas viņam ir jāzina? Pēc šā principa arī būvēti standarti, kuros iekļautas prasības, kas jāzina 3., 6. un 9.klasi beidzot. Dažos priekšmetos izmaiņas ir lielākas, citos – ne tik būtiskas. Šobrīd lielākā vērtībā ir, kā cilvēks savas zināšanas māk izmantot un pielietot. Kā viņš informācijas gūzmā spēj atrast vajadzīgo un noderīgo. Ja agrāk skolā mācīja, no kā sastāv velosipēds, tad šobrīd skolas uzdevums ir iemācīt ne tikai tā uzbūvi, bet gan ar to braukt. Stāvot tikai pie tāfeles, skolotājs to nevar iemācīt. Ir nepieciešama praktiska darbošanās,” secina M.Krastiņš.
Gulbenes ģimnāzijas matemātikas skolotāja Līga Čakāne stāsta, ka standarti paredz mācību vielas satura atslogošanu un pietuvināšanu reālām dzīves vajadzībām. “Uzdevumi būs vairāk saistīti ar reālo dzīvi. No skolotāja prasīs citādāku pieeju, jāmainās metodei, kā zināšanas piedāvā bērnam. Ja pedagogi to neveiks, tad standartu ieviešana būs tikai tāds ķeksītis. Skolotājam nepietiks iepazīt tikai sava mācību priekšmeta standartus. Jāiepazīst arī citu, vismaz līdzīgo mācību priekšmetu standarti, lai novērstu vielas dublēšanos,” saka L.Čakāne.
Pamatizglītības standarti tapuši četru gadu garumā kopā strādājot augstskolu pasniedzējiem, pedagogiem, ISEC speciālistiem un dažādiem ekspertiem. M. Krastiņš piebilst, ka viens ierēdnis to nav veicis, ir meklēts labākais kompromiss starp skolotājiem. Jaunajiem mācību priekšmetiem šobrīd gatavo mācību līdzekļus.
IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš par mītu atzīst vecāku uzskatu, ka bērniem pamatskolā ir jāapgūst pārlieku daudz.
“Viens saka, ka bērniem ir uzgrūsts pārāk daudz, cits saka, ka bērnam skolā ir garlaicīgi. Bērnu sekmes par to neliecina. Viņiem ir labi rezultāti,” saka A.Skrastiņš.
