Jau regulāri Gulbenes Romas katoļu draudzē pēdējā augusta dienā notiek Svētā Mise par skolēniem, studentiem un skolotājiem, kuri uzsāk jaunu mācību gadu.
Tā arī 31.augustā, vasaras brīvdienu pēdējā dienā, priesteris Vjačeslavs Bogdanovs uzrunāja skolēnus, studentus un skolotājus: „Augusta pēdējās dienās daudzi no jums atgriezās no laukiem, kur bijāt pie saviem vecvecākiem; daudzi atgriezās no dažādiem ceļojumiem un svētceļojumiem: daži apceļojuši mūsu zemi, citi ir bijuši ārzemēs…
Katrs no mums var droši pateikt un apgalvot: mēs visi mācāmies un ejam uz skolu, kuru sauc “dzīve”. Skola ir ceļš, kuru ejot kristietis mācās dzīvot saskaņā ar Kristus Evaņģēlija mācību; skola ir dzīve, kurā desmit Dieva baušļi ietver absolūti visas gudrības un zinības. Skola ir darbs, citreiz pat ļoti sarežģīts un smags darbs, kurš ir ne tikai jāuzņemas kā paša Dieva griba, bet kurš arī jāsagatavo, jāmācās, jāapgūst, jāatbild, jāuzraksta, jāsarēķina…
Jauno mācību gadu var salīdzināt ar ekspedīciju. Mēs visi zinām savu mērķi – ko visi gribat sasniegt? – Labas sekmes. Klinšu kāpējs, ja grib sasniegt kādu augstu virsotni – tam ļoti rūpīgi un ilgstoši gatavojas. Viņš meklē dažādu informāciju, cenšas uzzināt, kādas un kur ir taciņas, kuras ved uz virsotni. Pārbauda, kuras no tām var izmantot tikai vasarā, bet kuras der arī ziemā. Viņš lasa par iespējamajām grūtībām un draudiem… Kad visu iespējamo informāciju ir uzzinājis, klinšu kāpējs sarūpē nepieciešamo aprīkojumu un tikai tad dodas ceļā. Līdzīgi ir arī katram no mums – ja kāds ir nodomājis kļūt par ārstu, šoferi, priesteri vai kādu citu – viņam sākumā ir daudz jāmācas, jāielūkojas sevī, lai saprastu, vai spēs būt par to, par ko sapņo būt…
Pēdējā laikā ļoti bieži var dzirdēt, ka šur tur skolās sāk valdīt nelabā atmosfēra: bērni ir nekulturāli, lamājas, kliedz, apsaukājas, izsmej cits citu; pret skolotājiem izturas ar necieņu… Lai ar jums un jūsu lokā tas tā nav!!! Šeit, baznīcā, jūs visi esat tik skaisti, pieklājīgi, gudri, dievbijīgi… Lai šis gars ir ar jums līdzi arī skolā, kur jums „Svētais Gars – Gudrības Gars, tiek sevišķā veidā dāvāts”. Atcerieties: skolotājs ir ne tikai vienkāršs cilvēks, viņš ir Svētā Gara cilvēks! Cieniet un mīliet viņu!
Kad cilvēks dodas uz nezināmām zemēm un valstīm, pilsētām, parasti tiek meklēta palīdzība un informācija. Dažiem pietiek ar parasto karti, citi dodas uz informāciju centriem. Mācību gads ir ceļojums nezināmajā… Un šeit ir vajadzīgi tie, kuri spēj labi un nopietni palīdzēt – skolotāji. Ja skolotāju neklausāt – tad noteikti aizmaldīsieties.
Un vēl pats svarīgākais! Esam visi aicināti iet Dieva ceļus. Ceļš, kuru ejot tiek saglabāta uzticība Dievam, neapšaubāmi ir grūti staigājams ceļš. Šo ceļu iet sarežģīti, tas nav pateicīgs ceļš; citreiz, kā tas ir ar pravieti Jeremiju, vajag sastapties pat ar necieņu, naidu, zobošanos… Tīri cilvēciski spriežot, šajā ceļā – mūsu dzīves ceļā – ļoti reti var ieraudzīt Dieva taisnīgumu; šķiet, vairāk ir nevis Dieva taisnīguma, bet cilvēciskās varmācības, nežēlības… Tomēr, ja mūsu sirdīs mājo ticība, tad nav nekā nepanesama un nepārvarama.
Iet Dieva ceļus – ne tikai šeit, baznīcā, mājās, bet arī skolā un augstskolā un daudz kur citur – visur – lūk, uz ko mēs visi esam aicināti. Lai būtu spēks šo ceļu iet, ir nepieciešams lūgties. Lūgties katru rītu un vakaru, un arī pusdienlaikā…”
Arī jums novēlu svētīgu un Dieva žēlastībām bagātu šo mācību gadu!
