Vai tomēr būs gaidāmas izmaiņas saistībā ar arodskolas Rankā (Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālā struktūrvienība) nākotni? Vai ir iespēja, ka šī mācību vieta tomēr paliek Rankā un audzēkņi turpina mācības arī otrajā semestrī?
Šobrīd īstas skaidrības vēl nav, bet sapulcē, kas piektdien tika rīkota skolas telpās un uz kuru pulcējās pedagogu kolektīvs, vecāki, skolēni, Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji, Valmieras tehnikuma un pašvaldības vadība, izskanēja aicinājums no Gulbenes pašvaldības puses rast iespēju kopējām sarunām par skolas nākotni, kā arī jautājums, kāds ir bijis Valmieras tehnikuma tiesiskais pamatojums publiski paziņot, ka ar janvāri tur mācības vairs netiks turpinātas.
Fakti par skolēnu skaitu esot sagrozīti
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pagājušās nedēļas sākumā kāda arodskolas audzēkne bija pirmā, kas laikrakstam ziņoja, ka skolas sapulcē esot paziņots – ar 7.janvāri arodskolā Rankā vairs mācīties nevarēs.
Sapulcē Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša skaidroja, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Viņa atgādināja, ka 2015.gadā izglītības iestāde tika reorganizēta, proti, Rankas profesionālā vidusskola tika likvidēta, un struktūrvienība uzsāka mācības kā Valmieras tehnikuma sastāvdaļa. Viņa uzvēra, ka sadarbība sākotnēji bija veiksmīga, bet tad atklājies, ka sadarbības partneri tika maldināti, jo audzēkņu skaits nebija tik liels. “Izglītojamo skaits Rankas struktūrvienībā jau ilgus gadus ir bijis ļoti mazs. Mēs esam ilgstoši gadiem maldināti par faktisko skolēnu skaitu skolā. Šī gada jūnijā, analizējot dažādas datubāzes, iepazīstoties ar dažādiem dokumentiem, es pamanīju pazīmes, ka mēs varētu tikt maldināti un ka pēc būtības fakti dokumentos ir tikuši sagrozīti. Tā kā Valmieras tehnikuma dibinātājs ir Izglītības un zinātnes ministrija, ar šo informāciju vērsos pie dibinātāja, ko darīt ar šo informāciju: vai man, izvērtējot katra iesaistītā darbinieka atbildību, uzteikt konkrētajam cilvēkam darba attiecības, atskaitīt tos audzēkņus, kas faktiski skolā nemācās, vai rīkoties kā citādi? Man tika atbildēts, ka sakarā ar to, ka šajā visā procesā parādās valsts mantas izšķērdēšanas pazīmes, man kā amatpersonai ir pienākums vērsties Valsts policijā,” sapulcē stāstīja V.Melngārša.
Uzsākts kriminālprocess par krāpšanos
Augustā viņa iesniedza iesniegumu Valsts policijas Kriminālpolicijas birojam ar lūgumu izvērtēt, vai šajā procesā nav noziedzīga nodarījuma pazīmes. Mēnesi šī informācija tika vērtēta policijā, un augusta beigās Valmieras tehnikums saņēma oficiālu atbildi, ka par šīm visām darbībām tiek ierosināts kriminālprocess par krāpšanos grupā ar iepriekšēju vienošanos.
Direktore norādīja, ka šajās krāpnieciskajās darbībās ir iesaistīti daudzi cilvēki, arī izglītojamie, kas ir 25 un 27 gadus veci, kuri dzīvo un strādā citās pilsētās, ir skaitījušies audzēkņu skaitā un saņēmuši stipendijas, arī mācību priekšmetu skolotāji, kuri likuši neesošas atzīmes elektroniskajā žurnālā, kā arī nav bijuši uzskaitīti kavējumi. “Kriminālprocess būs ļoti garš, jo iesaistīto personu skaits ir ļoti liels,” teica V.Melngārša.
Viņa arī stāstīja, kā noritējusi audzēkņu uzņemšana vasarā. Plānots bija uzņemt vairāk, nekā pieteicās. “Ar šo gadu izglītojamo skaits sakrīt (Rankas struktūrvienībā ir 91 audzēknis – red.), jo nav pierakstīto audzēkņu, kuri dzīvo un strādā citās pilsētās un sen beiguši izglītošanās procesu. Pedagogiem ir jāmaksā algas neatkarīgi no tā, vai klasē ir 4, 5 audzēkņi vai 25. Jau šajā gadā pietrūkst 242 000 eiro, un runa ir tikai par Rankas struktūrvienību. Ja mācību process turpināsies līdz jūnijam, tad šis mīnuss būs krietni lielāks. Mēs vērsīsimies ministrijā ar jautājumu, kā mēs varam pabeigt šo gadu, kā mēs varam mācīties līdz jūnijam un kurš kompensē iztrūkstošo daļu. Rankas uzturēšanas izmaksas nav uzpūstas – kurinātāji, apkopēji, dežuranti, saimnieks, lietvede ir vajadzīgi. Atalgojums šiem cilvēkiem ir salīdzinoši zems. Ekonomēt uz personāla resursiem nesaskatu iespēju,” teica V.Melngārša un aicināja vispirms domāt par izglītības programmu apguves kvalitāti.
Pēc V.Melngāršas sniegtās informācijas no zāles izskanēja pārmetumi, vai pirmajai sapulcei vispirms nebija jābūt ar vecākiem un aizbildņiem, nevis ar bērniem, no kuriem daļa vēl ir nepilngadīgi un kuriem pagājušajā pirmdienā tika paziņots, ka ar 7.janvāri Rankā mācīties vairs nevarēs.
Bijis mutisks rīkojums no ministrijas
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, noklausoties, V.Melngāršas teikto par situāciju Rankas struktūrvienībā, atzina, ka kritika ir labi pamatota, bet viņš aicināja nepadarīt cilvēkus jau par vainīgiem, kamēr kriminālprocess vēl norit un nav notiesājoša sprieduma. Viņš arī jautāja, uz kāda tiesiskā pamata tika paziņots, ka Rankas struktūrvienības darbība ar janvāri tiek pārtraukta. “Kas ir pieņēmis tādu lēmumu? Kāds ir bijis tiesiskais pamatojums gan sarunai ar audzēkņiem, gan šai sarunai?” vaicāja A.Caunītis un piebilda, ja ir finansiālas grūtības, tad jārunā ar ministriju. “Ja nav finansējuma atbalsta, tad meklējam risinājumu, ko un kā darīt, bet vieglāk ir pateikt – tālāk nedarām, mums ir zaudējumi. Tas ir vieglākais ceļš, ko var izdarīt, un tā nav labā pārvaldības prakse,” uzsvēra A.Caunītis.
Viņš arī interesējās, vai no skolas puses tika darīts viss maksimālais, lai šeit būtu vairāk audzēkņu. “Kad tad īsti pārtraucām audzēkņu uzņemšanu (Rankas struktūrvienībā audzēkņu uzņemšana tika pārtraukta ar 15.augustu – red.), ja pašā Valmierā bija citi termiņi, rodas jautājums, ko esam darījuši kā izglītības iestāde, lai šeit būtu vairāk skolēnu? Mēs no pašvaldības puses esam nākuši ar domu skolu stiprināt – lai noslogotu telpas un lai Rankas pamatskolas audzēkņi (Rankas pamatskola ar šo mācību gadu atrodas arodskolas telpās – red.) jau tagad var redzēt, kādas iespējas ir šajā tehnikumā,” teica A.Caunītis.
Viņš aicināja Valmieras tehnikuma, ministrijas, pašvaldību atbildīgās amatpersonas uz kopēju sarunu, lai rastu risinājumu, nevis musinātu audzēkņus un vecākus, izplatot informāciju, ka Rankā ar janvāri vairs nevarēs mācīties.
Arī Gulbenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls uzsvēra – pašvaldībai šobrīd nav pārliecības, ka ir šāds visām pusēm saistošs dokuments, ka Rankā ar 7.janvāri vairs nenotiks izglītības process. Viņu arī interesēja, kādi ir sasteigtības iemesli, jo ir struktūrvienības ar vēl mazāku izglītojamo skaitu valstī.
V.Melngārša skaidroja, ka tā nav viņas patvaļīga rīcība un viņas pieņemts lēmums, paziņojot, ka mācīties ar janvāri Rankā vairs nevarēs. Viņa skaidroja, ka saņēmusi mutisku rīkojumu no ministrijas par veicamajām darbībām.
Ne visi audzēkņi turpinās mācīties
“Domāju, ka piesauktais kriminālprocess un minētās citas problēmas nav tas pamatu pamats, lai šeit reorganizētu vai likvidētu,” teica A.Šķēls.
Viņš arī norādīja, ka jārēķinās ar to, ka ne visi audzēkņi spēs turpināt mācības citur gadījumā, ja Rankā ar 7.janvāri to darīt nevarēs. “Būsim reālisti. Pieļauju, ka liela daļa no šiem pašreizējiem audzēkņiem paliks ārpus izglītības procesa, jo mēs labi zinām sociālekonomisko situāciju,” teica A.Šķēls.
Savukārt runājot par audzēkņu skaitu un uzņemšanu skolā, viņš atgādināja, ka pēc 9.klases absolvēšanas daudzi pat vēl septembra sākumā izdara savu izvēli. “Protams, tā nav laba tradīcija, bet grupas ir komplektējušās arī septembrī. Lēmums pārtraukt uzņemšanu augusta vidū bija sasteigts. Audzēkņi nav vainīgi pie šīs situācijas. Mums, atbildīgajām amatpersonām, būtu jādomā, lai šie audzēkņi neciestu,” teica A.Šķēls.
Mācību gadu vajadzētu pabeigt
Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums pieļāva domu, ka šis sākotnējais mutiskais rīkojums – par mācību pārtraukšanu Rankā ar 7.janvāri – ir tomēr apspriežams. Viņš uzskata, ka visiem jānonāk pie kopīga risinājuma. “Valmieras plānos nav bijis Ranku kā struktūrvienību izsvītrot, tad tas būtu noticis jau 2015.gadā,” teica R.Gailums.
Viņš uzsvēra, ka tas nav bijis Valmieras tehnikuma direktores lēmums pārtraukt Rankas struktūrvienībā mācību procesu. “Viņa ir atbildīga par pedagogiem, kuri saņem algu. Ja ir princips “nauda seko skolēnam”, bet viņai tās naudas nav, ko darīs, kad pedagogi nesaņems algu? Piekrītu, ka mācību gadu vajadzētu pabeigt, un tad skatāmies tālāk,” teica R.Gailums.
Šogad trauksmes zvana nebija
Savas domas par izveidojušos situāciju ar skolēnu skaitu pauda arī Līga Sebeža, kura šajā skolā par skolotāju strādā 25 gadus. Viņa skaidroja, ka audzēkņi vasarās noslēdz līgumus ar darba devējiem, ir arī tādi, kas dodas strādāt uz ārzemēm un septembrī vēl ir darba attiecībās. “Juridiski droši vien nebija pareizi, ka mēs atļāvāmies dot kaut kādas atlaides, bet esam strādājuši no visas sirds. Sāp sirds, ja mūsu bērniem būs jāizklīst pasaulē vai jāpaliek bez izglītības,” teica skolotāja, kura arī atcerējās, kā iepriekšējais direktors (Miķelis Kučinskis – red.) pirms katra jaunā mācību gada uzsākšanas licis meklēt, runāt, apzināt jauniešus, kuri nemācās, un iesaistīt aroda apguvē – tādā veidā tika nokomplektēts audzēkņu skaits. Savukārt šajā mācību gadā “trauksmes zvana” meklēt un uzrunāt audzēkņus neesot bijis.
