Latvijas valstij ir nepieciešama nauda. Nepieciešama, lai vairāk tērētu izglītībai, veselības aprūpei, aizsardzībai. To labi saprot arī uzņēmēju organizācijas, ar kurām ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka nodokļu slogam vajadzētu būt ap trešdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem, tas nozīmē, ka trūkst apmēram 3 % no IKP. Jautājums ir – kur un kā tos dabūt?
Savulaik Laimdotas Straujumas valdība piesaistīja Pasaules Bankas (PB) konsultantus, kuriem tika dots uzdevums rast atbildi uz šo jautājumu. Jūnija vidū PB komanda prezentēja izstrādātā priekšlikuma sākotnējo uzmetumu. Ja īsi – paaugstināt nodokļus.
Tajā pašā laikā mūsu ziemeļu kaimiņiem ir cita atbilde. Šī atbilde ir – cits nodokļu iekasēšanas modelis. Igaunijas valsts nodokļos iekasē apmēram to pašu trešdaļu no IKP. Viņi to dara ar līdzīgām, ja ne zemākām, nodokļu likmēm. Darbaspēka nodokļi ir zemāki nekā Latvijā! PVN likme (20 %) ir zemāka! Atšķirības iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanā uzskatāmi pierāda Igaunijas modeļa pārākumu. 2014. gadā ar daudz zemāku IIN likmi (21 %) igauņi iekasēja tādu pašu procentu no IKP (5,8 %), kādu Latvijas VID ar IIN likmi 24 % apmērā!
Turklāt igauņi to dara ar daudz mazāku darbinieku skaitu. Igaunijas VID strādā tikai 1425 darbinieki, kas ir mazāk nekā puse no Latvijas VID nodarbinātajiem nepilnajiem četriem tūkstošiem. Igauņiem ir izdevies panākt, ka uzņēmēji tērē laiku un enerģiju uzņēmējdarbībai, nevis lai meklētu veidus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Rezultāts ir augstāks dzīves līmenis. Tāpēc 75 % Igaunijas iedzīvotāju uzticas savas valsts nodokļu dienestam. Vēl jo vairāk – viņi uzticas savam VID vairāk nekā baznīcai. Latvijas iedzīvotāji vairāk uzticas baznīcai. Tikai 9 % Latvijas iedzīvotāju uzticas VID.
Kāpēc Igaunijas VID ir tik veiksmīgs? Pēc sarunas ar Igaunijas VID vadītāju varu izteikt savu viedokli. Pirmkārt, igauņi ir izveidojuši iestādi, kura ir orientēta uz rezultātu un kuras vadītājam ir piešķirtas nepieciešamās pilnvaras šī rezultāta sasniegšanai. Igaunijas VID vadītājs ir viens no visaugstāk apmaksātajiem amatiem – ar bruto mēnešalgu 5800 eiro. Viņš var veidot savu štatu un noteikt atalgojumu saviem darbiniekiem. Viņa vadītās iestādes departamentu vadītāji saņem bruto mēnešalgas 3700 eiro. Ne mazāk nozīmīgi ir tas, ka viņš var viegli atlaist jebkuru no saviem darbiniekiem.
Otrkārt, Igaunijas VID ir vairāk orientēts uz preventīvu darbību. Tam pamats ir spēcīgs analītiskais dienests ar 74 darbiniekiem, kas spēj laikus pamanīt topošas PVN shēmas un aplokšņu algu pazīmes. Preventīva darbība bieži izpaužas kā telefonsaruna ar uzņēmuma vadītāju: “Mēs zinām, ko jūs darāt. Izbeidziet!” Protams, analītiskā kapacitāte arī prasa atalgojumu, kas ir konkurētspējīgs ar to, kas tiek maksāts privātajā sektorā.
Savukārt Latvijas VID raksturo viss tas, kas Igaunijas dienestam nepiemīt. Latvijas VID ievāc milzīgu datu apjomu, bet tam nav atbilstošas kapacitātes, lai šos datus analizētu. Kapacitātei nepieciešami speciālisti, bet speciālistiem nepieciešamas konkurētspējīgas algas. Tikai VID nevar tādas piedāvāt, jo ir saistīts vienotajā valsts atalgojumu sistēmā. Saskaņā ar šo sistēmu Latvijas VID ģenerāldirektora bruto mēnešalga ir 3562 eiro, departamentu vadītāju mēnešalgas – 1747-2424 eiro. VID vadītājs ne īsti spēj noteikt atalgojumu saviem darbiniekiem, ne noteikt, ar kuriem cilvēkiem viņš strādās (atcerēsimies dīvaino sāgu ar ierēdņu rotāciju kā paņēmienu, lai atbrīvotos no nevēlamiem VID darbiniekiem). No Latvijas VID vadītāja nevar prasīt rezultātus, jo viņa rokas faktiski ir saistītas. Tāpēc gandrīz vienīgais, ko viņš/ viņa ar savām rokām var darīt, ir tās bezspēcīgi noplātīt.
Tāpēc nav jābrīnās par to, ka konkurss uz VID vadītāja amatu ir beidzies bez rezultāta. No privātajā sektorā strādājoša profesionāļa skatpunkta darba piedāvājums, visticamāk, izskatās šādi: “Tas ir viens no svarīgākajiem amatiem valstī. Man tiks pievērsta visas sabiedrības uzmanība, un atbildības līmenis ir neiedomājams. Par to man piedāvā vidēja līmeņa menedžera atalgojumu. Turklāt man nepiešķir pilnvaras, kuras nepieciešamas rezultāta sasniegšanai, un manas rokas faktiski būs saistītas.”
Lielas pārmaiņas Igaunijas VID sākušās apmēram pirms desmit gadiem, kad tika pieņemts lēmums par nākamo VID vadītāju iecelt nevis karjeras ierēdni, bet profesionālu vadītāju no privātā (banku) sektora. Latvijā sen tiek runāts par nepieciešamību reformēt valsts pārvaldi, par augstākām algām mazākam ierēdņu skaitam. Kāpēc nesākt ar VID, pārvēršot to par paraugdienestu pēc Igaunijas modeļa? Un pie reizes atrisināt 3 % problēmu, nepaaugstinot nodokļus.
Tādā gadījumā nākamie soļi būtu šādi:
1. Izslēgt VID no vienotās valsts atalgojuma sistēmas (līdzīgi kā Latvijas Banka darbojas ārpus šīs sistēmas).
2. Noteikt VID vadītāja bruto mēnešalgu 5000 eiro.
3. Galvenā prasība pretendentam – uzlabot nodokļu iekasēšanu par vismaz 2 % (no IKP) divu gadu laikā.
4. Noteikt VID vadītājam daudz plašākas pilnvaras, veidojot savu iestādi, nosakot tās struktūru, atalgojumu, pieņemot darbā un atlaižot darbiniekus. Viss iepriekšminētais notiek esošā VID budžeta ietvaros. Ja nepieciešams, jāanulē valsts ierēdņa statuss VID darbiniekiem.
5. Izsludināt jaunu konkursu VID vadītāja amatam atbilstoši šiem jaunajiem noteikumiem.
Delfi.lv
