Nākamnedēļ jau 1.septembris, kad bērni uz skolu dosies kā agrāk – klātienē. Tiesa, šoreiz ar mazliet citādiem noteikumiem – no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tātad daudziem būs jātaisa testi. Zinu, ka daži bērni ļoti baidās no testiem, un nav saprotams, kāpēc. Droši vien kāds ir sastāstījis, cik tas ir nepatīkami, bet patiesībā viss ir diezgan vienkārši un nesāpīgi – nebaidiet bērnus!
“Dzirksteles” lasītāji portālā uztraucas, kas notiks ar bērnu personas datu aizsardzību: “Par datu drošību pati pārliecinājos un šaubos, vai tas ir droši. Jo “Bior” kurjers man nebija uzticamības persona. Kā no ielas paņemts. Un testi un personas kodi ir pieejami. Nekas nav aizlīmējams.” Personas dati jau bija pārspīlēti slepeni pirms pandēmijas, kad pēc datu aizsardzības likuma pieņemšanas sākumā gandrīz vai skolēni bija jānumurē, nevis jāsauc vārdos. Latviešiem patīk visu pārspīlēt, tomēr viss būtu jādara saprāta robežās.
Tāpat vecākus uztrauc, ka pirms analīzēm stundu nedrīkst ēst. “Ja no rīta skolā jānodod tests pirms ēšanas un zobu tīrīšanas, tad visu dienu staigās smirdīgiem zobiem un līdz pusdienām neēdis?” jautā kāda māmiņa. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir. Zobiem var palīdzēt košļājamā gumija un līdzi jau var paņemt kaut ko graužamu, turklāt nebūs jau testi jātaisa katru dienu.
Lai vai kā, es uzskatu, ka bērniem ir jāmācās klātienē. Attālinātās mācības nelielu laika sprīdi ir pieņemamas vecāko klašu skolēniem, bet pirmklasniekiem tas ir pilnīgi nepieņemami – tās ir mokas gan tam mazajam skolnieciņam, gan viņa vecākiem, gan skolotājiem. Cilvēks nav vientuļa sala, viņam vajag sabiedrību. Daļa bērnu priecājas, ka varēs atgriezties skolā, bet daļa grib mācīties attālināti, jo skolā un klasē jūtas neērti. Tomēr uzskatu, ka arī šiem bērniem ir jāiet uz skolu klātienē, lai šo nedrošību kaut kā pārvarētu, jo jādzīvo taču sabiedrībā. Tāpēc ļoti ceru, ka piepildīsies izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces televīzijā teiktais, ka “skola ir beidzamā, kas pie lieliem saslimstības rādītājiem tiks aizvērta, un pirmā, kas tiks atvērta”. Lai gan ļoti gribētos, lai skolas vairs vispār netiktu aizvērtas un strādātu kā agrāk.
