Maijs. Mēnesis, kas atnes mums ne tikai ziedošu pavasari, bet arī svētkus. Nupat 1.maijā uz Darba svētku fona Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība akcijā – tautas sapulcē pulcināja aptuveni 3000 cilvēku. Arodbiedrību līderis Krīgers ir apmierināts: “Laikam cilvēki bija pārliecināti, kāpēc viņi nāk.” Ja vadzis pilns, tas lūst – to apliecina akūtās problēmas veselības aprūpē, izglītībā, kultūrā, arī valsts drošībā. “Valdība, mosties!” aicināja viens no lozungiem. Gaidīšanas režīms ir ieslēgts. Cerams, ka sadzirdēs, ka būs arī atbildes. 4.maijam – cita aura, citas emocijas. Ne katram ir bijis lemts piedzīvot sajūtu, kad pirms 26 gadiem 1990.gada 4.maijā tika balsots par LR neatkarības atjaunošanu. Līdz šim vēsturiskajam un drosmīgajam mirklim tika iets garš ceļš. Tagad mums jāvar šo neatkarības ceļu veiksmīgi virzīt uz priekšu. Šajā dienā aicina “klāt baltos galdautus”. Lai tie ir balti ne tikai Rīgā, bet katrā pagalmā, katrā sirdī! Mātes dienai – 8.maijam – mīļuma un cieņas nots. Katram cilvēkam ir savs ģimenes stāsts. Šajā dienā izdzīvosim to un pateiksimies savai mātei par iespēju dzīvot. Sava piegarša ir Nacisma sagrāves dienai. Vienmēr, kad reklamē ziedojumu vākšanu Lielā Tēvijas kara dalībniekiem, uzsverot, ka valsts par viņiem ir aizmirsusi, dusmojos. Kāpēc ir jāšķeļ sabiedrība? Kā interesēs tas ir? Mēs taču atceramies, mēs pieminam kara upurus! Un beidzot 9. maijs ar zili zvaigžņoto karogu. Jau pagājuši 12 gadi, kopš esam Eiropas Savienībā. Tā ir visjaunākā mūsu valsts vēsture. Un katrs mēs tajā ņemam līdzdalību. Kā spējam, kā protam, kā varam. Maijs smaržo pēc svētkiem. Atliek tikai tos svinēt.
