Vasara ir īstais laiks, lai ievāktu dažādu ziedu un augu tējas, ar ko pēc tam stiprināt veselību un arī cīnīties pret dažādām kaitēm.
Vasara ir īstais laiks, lai ievāktu dažādu ziedu un augu tējas, ar ko pēc tam stiprināt veselību un arī cīnīties pret dažādām kaitēm. Dabā droši vien būtu atrodami līdzekļi pret katru kaiti, ir tikai jāzina, kurš augs kam ir derīgs.
Druvēniete Ingrīda Šteinberga savulaik sākusi veidot savu ārstniecības augu kolekciju. Daudzus augus, protams, var savākt pļavās un mežmalās, bet citus ir jāaudzē speciāli, jo tie savvaļā neaug, piemēram, citronmelisa, salvija, lavanda, piparmētra, ālante, arī raudenes un divškautņainās asinszāles, kas brīvā dabā sastopamas ļoti reti. Savu ārstniecības augu dārziņu ikviens var mājās veidot pats. Daudz vērtīgu augu ir atrodami neizravētās tīruma malās. Ingrīda stāsta, ka šoziem daži viņas nelielās kolekcijas augi izsala, taču viņa to gatavojas papildināt, turklāt Druvienas pusē ir arī bagātīga daba.
Šteinbergu ģimenē ziemā labprāt dzer ārstniecības augu tējas, taču tiek piedomāts, ka tās nedrīkst nepārtraukti lietot, ja nav kādas īpašas kaites. “Visi augi savā ziņā ir zāles, tādēļ ārstniecībā labāk ir prasīt padomu kādam zinošākam speciālistam,” ir pārliecināta Ingrīda. Viņa daudzus vērtīgus padomus gūst ārsta fitoterapeita Artūra Tereško grāmatās, kā arī dažādos kursos.
Sezonas laikā ir jāsavāc ļoti daudz ārstniecības augu, turklāt jāsāk tas darīt jau agrā pavasarī, taču, protams, vasarā darba ir visvairāk. Ingrīda stāsta, ka viņas ārstniecības augu “aptieciņā” ir atrodama ugunspuķe jeb ugunsgrēka puķe, kumelītes, kliņģerītes, piparmētras, nātres, gārsas, vārnu kājas, raudenes, ālantes, ceļmallapas, Islandes ķērpis, kas ir dabas stiprākā antibiotika, asinszāles, liepziedi (labāk tieši paši ziedi, nevis ziedi kopā ar plēksnēm), mārdadzis, diždadzis, trejdaivu sunītis, auzas, vāktas piengatavībā (tajās ir ļoti daudz vitamīnu un dažādu mikroelementu), baltdadzis, dumbrāju zaķpēdiņa, vīgriezes un daudzi citi augi.
“Mēs esam viena neliela dabas daļa, tikai esam par daudz attālinājušies no dabas un nezinām, ko visu tā spēj sniegt,” saka Ingrīda. Viņa atklāj, ka ārstniecības augus var lietot arī pārtikā, piemēram, no vārpatu sakneņiem gatavo kafiju, savukārt, no ālantes – vīnu, turklāt tam ir pretonkoloģiska iedarbība, tas sakārto arī endokrīno sistēmu. Ārstniecības augus var lietot arī bioloģiskajā saimniekošanā. “Piemēram, baldriāna sulas raudzēts šķīdums pavasarī var ikvienam noderēt miglošanai, tas palīdzēs augus aizsargāt pret salnām, arī pastiprinās ražību,” skaidro druvēniete.
Ingrīda šobrīd strādā arī Lauku konsultāciju dienestā. Viņa stāsta, ka tiek rīkotas bezmaksas mācības, ko atbalsta Eiropas Savienība. Tajās notiks lekcijas par ārstniecības augiem, kā arī vides tūrisma lekcijas, kur tiks stāstīts par ārstniecības augu audzēšanu un to devumu cilvēkam.
