Krancītim Rūdim 26.decembrī palika trīs gadi. Klēpju sunītis ir gulbenietes Janīnas Matisones mīlulis, mājas sargs, kas pierādījis – lai arī ir tikai kaķa lielumā, gudrībā pārspētu prāva auguma suni. Vienīgā problēma un bažas – J.Matisones ģimenes māja atrodas šosejas malā, Brīvības ielā. Suņuks ir jāuzmana, lai tas neskrietu uz ielas, jo tā ir izrādījusies liktenīga daudziem iepriekšējiem pašmāju un kaimiņu mājdzīvniekiem. Šoseja Rūdim atņēmusi draugus – divus kaķus, ar kuriem suņuks brālīgu dalīja gan guļvietu, gan ēdamtraukus.
Rūdi noskata mazdēls
J.Matisone stāsta, ka sunītis uz Gulbeni ir atceļojis no Balvu rajona Kubuļiem. Arī Rūda mamma esot maza sunīte. Tā kā J.Matisone ļoti gribēja mazu zvēriņu, Rūdi noskatīja un vecmāmiņai no kaimiņu rajona atveda mazdēls Toms.
“Tā saka – kas pirmais kucēnu paņem no mātes un aiznes, tam sunītis visvairāk pieķeras. To arī jūtam. Tomu Rūdis mīl visvairāk. Laikam viņu uzskata par savu īsto saimnieku. Es esmu nākamā. Taču arī pārējos ģimenē dzīvniecīņš ļoti mīl. Seko, lai neviens netiktu apbižots. Sevišķi viņš dzīvo līdzi manam mazjam mazdēlam Markusam. Ja Rūdim tikai liksies, ka puikam nodarīta pārestība, tā uzreiz metīsies aizstāvēt, ries. Atceros – Rūdis divas reizes iekoda kājā manam vīram Guntim, kas nu jau aizsaulē. Laikam sunim likās, ka vectēvs mazdēlam nevietā stingri aizrāda un ierobežo puiku. Tas ir komiski un mīļi. Suns ir īsts mūsu ģimenes loceklis,” saka J.Matisone.
Viņa piebilst, ka Rūdis nav lielāks par kaķi, bet ir mīlīgāks par murrātāju. Lielākoties suņuks neatkāpjas ne soli no savas saimnieces. Viņi ir kopā mājas solī, pie maltītes galda, dodoties pie miera. Suns guļ saimniecei blakus zem segas un pat miegā sargā viņu. Neviens nevar ienākt mājā nepamanīts. Rūdis skaļi rej un ziņo par viesi.
Seko, kur zvēriņš palicis
Bezšķirnes suņuks ir saimniecei “pieaudzis pie sirds”. Viņa izlaiž Rūdi pagalmā nokārtot suņa darīšanas, bet pati ik pa brīdim pie loga seko, kur zvēriņš palicis. Atliek saimniecei pieklauvēt pie rūts un Rūdis jau zina, – viņam jāpienāk pie loga atrādīties, ka nekur nav pazudis. Sterilizētais, dzīvespriecīgais suns labprāt brālīgi draudzētos ar kaimiņu kaķiem, taču tie viņu nesaprot un apbižo – palaiž nagus un cērt pļaukas.
Saimniece ir apmierināta, ka Rūdis laika gaitā sapratis, cik bīstama ir iela. “Viņam ir niķis skriet līdzi garāmgājējiem. Reiz tā viņš bija izskrējis uz ielas. Garām brauca automašīna un šoferis, pamanīdams mazo suņuku, skaļi pīpināja.
Rūdis nobijās. Tagad viņš zina, ka uz ielas atrasties nedrīkst,” stāsta J.Matisone.
Kartupeļi sunim nav veselīgi
Viņa bilst, ka dzīvnieciņš ir izvēlīgs ēdienkartē. Viņš maz ēd suņu barību. Arvien vēlas baudīt to pašu, ko saimniece un pārējie ģimenes locekļi. Tā viņam arī tiek pa kumosiņam no katras cilvēku maltītes. Vienīgi kartupeļus saimniece neļauj Rūdim izbarot, jo tie sunim nav veselīgi. Toties viņam ārkārtīgi garšo siers. Mīļuprāt Rūdis ēstu arī konfektes, ko suņiem nedrīkst dot. Taču viņš tik ļoti lūdzas, ka reizēm izdiedelē pa mazam konfektes gabaliņam.
Suņuks atšķir visus četrus gadalaikus un, protams, viņam vasara ir vismīļākā, jo tad mājas durvis ir atvērtas, telpas vēdinās un Rūdis var rikšot te iekšā, te ārā. Sunītis ļoti gaida vasaru un, kas zina, varbūt klusībā sapņos sevi jau redz skraidām pa zaļu pagalmu.
