Romāns turpinājumos. Tomēr nepagāja necik ilgs laiks, un Lana atskārta, ka iela nevar dot visu, ko viņa vēlas. Īslaicīgās intīmās attiecības, kādās iesaistījās grupas jaunieši, viņu nesaistīja.
Romāns turpinājumos. 112.
Tomēr nepagāja necik ilgs laiks, un Lana atskārta, ka iela nevar dot visu, ko viņa vēlas. Īslaicīgās intīmās attiecības, kādās iesaistījās grupas jaunieši, viņu nesaistīja. Dažas reizes pamīlējusies ar vienu puisi, tad ar otru, meitene laimīgā kārtā apjēdza, kas rodas, draudzībai sākoties, neatsver sāpes, kas pārņem, savu kārtējo puisi zaudējot. Prātā atausa mātes pravietiskie vārdi “Lai sieviete justos labi, viņai ir nepieciešama ģimene!”. Lana taču bija sieviete. Un viņa sāka intensīvi meklēt sev vīru…
Lana rūgti pasmaidīja. Toreiz taču viņa tik skaidri bija apjautusi, ka vēlas sev līdzās redzēt gudru, uzticamu, sirsnīgu un materiāli patstāvīgu vīrieti. Kā tomēr gadījās, ka Lana izvēlējās tieši Olafu, kuram nepiemita neviena no šīm īpašībām? Varbūt tas bija izmisumā sperts solis, atskāršot, ka pareizie puiši viņai neskatās ne virsū? Tomēr nē. Pirmajā brīdī Olafs Lanai bija licies stalts, drošs un visu varošs. Sievietei saldas tirpas pārskrēja, atceroties viņu iepazīšanās vakaru.
Skuķi ar lielām grūtībām bija dabūjuši biļetes uz šovprogrammu kādā restorānā. Saģērbušās, kā nu vien varēdamas, viņas drebošām sirdīm ieradās pasākumā, kurā, pēc pašu iztēlotā, vajadzēja pulcēties visam sabiedrības “krējumam”. Tomēr nekā tur nebija. Pulciņš normāla izskata kungu un dāmu sūca vīnu un smēķēja, grupiņa tūristu bezkaislīgi notiesāja vakariņas, kāds sievišķis uz skatuves dziedāja. Vienīgi tad visi sarosījās, kad gaismas aplī parādījās sirms kungs gaišā uzvalkā un paziņoja: “Načinajem naše predstavļeņije!”
Viss, kas sekoja pēc tam, Lanai vēl joprojām bija spilgtā atmiņā. Tā kā videofilmas toreiz bija sabiedrības labākās daļas priekšrocība, tad neko tādu viņa iepriekš nebija redzējusi. Dejotāji gan atkailinājās tikai līdz pieļaujamai robežai, tomēr ar to pietika, lai galvā sāktu rosīties erotiskas fantāzijas. Ar dīvainu patiku Lana vēroja, kā prožektoru dzeltenīgajā gaismā eļļaini paviz muskuļoti pleci, spēcīgas krūtis, brūni nosauļoti vēderi un gurni.
Tieši šajā mirklī meitene atskārta, cik primitīva bijusi līdzšinējā saskarsme ar puišeļiem no ielas. Vārgi, iezilgani ķermenīši, biklas un steidzīgas kustības, īss baudas mirklis vai pat gluži bez tā. Meitene saprata, ka visu šo laiku viņai pietrūcis iespējas nesteidzīgi izbaudīt vīrieša ķermeņa skaistumu, kustību grāciju un acu skatienu spēli. To visu sniedza svešie dejotāji, kas mūzikas pavadījumā lēnītēm atkailinājās un ik pa brīdim dejas ritmā izpildīja tādas kustības, ka Lanai bija jāsarkst.
Īpaši sievietes skatienu saistīja kāds gara auguma dejotājs. Labi trenētais ķermenis brūni iededzis. Krūtis tik platas un gludas, ka gribētos tās noglāstīt. Tumšie, cirtainie mati sniedzās vīrietim līdz pleciem. Brīžos, kad tie aizsedza seju, skatiens kļuva gandrīz vai mežonīgs. Kad vīrieša lūpas slīdēja pār partneres kaklu un krūtīm, Lana gandrīz fiziski izjuta to karstos un kāros pieskārienus. Meitene vēroja un sarka. Dažreiz novērsās, bet jau pēc brīža skatiens kā zaglis atkal atgriezās pie valdzinošā dejotāja…
Kad programma beidzās, viena no meitenēm teica, ka viņa grib iepazīstināt ar savu jauno draugu, kurš viņai izgādājis biļetes. Liels bija Lanas pārsteigums, kad izrādījās, ka šis draugs ir tik alkani vērotais dejotājs.
– Olafs, – vīrietis smaidot teica un eleganti paklanījās skuķiem. Tumšās cirtas vēl bija miklas no tikko baudītās dušas. – Ceru, ka mūsu sniegums jums patika?
Meitenes cita caur citu sāka izteikt komplimentus, apliecinādamas savu sajūsmu. Vienīgi Lana klusēja, apsvērdama iespēju nekavējoties doties projām. Taču tieši šī klusēšana ieinteresēja vīrieti.
– Jūs nu gan mānāties, – viņš mākslotā nožēlā pavīpsnāja. – Redziet, jūsu draudzene stāv pavisam nopietna. Viņai gan šis vakars nešķiet jauks. Vai es pareizi saprotu, – Olafs jautāja un ieskatījās Lanai tieši acīs. Meitene notrīsēja kā spēja zibens ķerta.
