Ceturtdiena, 18. decembris
Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers
weather-icon
+3° C, vējš 2.24 m/s, D-DR vēja virziens

Mājas savai sirdij

45. Sevi manīt lika arī dienā pārgurušās kājas. Nākamajā rītā Dagnija jau pirms gaismas bija augšā un tūdaļ ķērās pie mājas uzkopšanas.

45.
Sevi manīt lika arī dienā pārgurušās kājas. Nākamajā rītā Dagnija jau pirms gaismas bija augšā un tūdaļ ķērās pie mājas uzkopšanas. Tā kā saimniece sūrojās, ka trūkstot darbam piemērotu trauku, sāka ar virtuvi.
Laikam jau tās pašas Lonijas mūžīgās slimošanas dēļ te visi kakti bija piekaltušu šķīvju un pierūgušu ievārījuma burciņu pilni. Savukārt izlietnē jau krājās Tijas izmantotie kausi, bļodas, katliņi un gaļas dēlīši.
Margotam atvēlētajā istabā nekāda lielā kopšana nebija vajadzīga, jo viņš pats to reizi divās dienās pārslaucīja ar mitru lupatu. Turklāt telpa bija tik maza, ka tajā iznāca vieta tikai klavierēm, metāla gultai un sarkani krāsotam ķeblītim. Viss jaunā vīrieša apģērbs satilpa uz viena drēbju pakaramā un bija pakārts uz prāvas sienā iedzītas naglas. Īpašu svinīgumu šai telpai piešķīra Bībele, kas bija novietota uz klavierēm pārklātas tamborētas sedziņas.
Toties vai visa pēcpusdiena Dagnijai pagāja, kamēr ieveda kārtību Lonijas un Jāzepa guļamistabā. Telpa bija plaša, gaiša un silta, jo ar vienu logu vērsta pret dienvidiem, otru – pret rietumiem. Tomēr patīkamo noskaņu pārmāca nevīžība. It visur – uz krēsliem, galda, kumodes un pat naktsskapīša – mētājās dažādi apģērba gabali. Tīrajai veļai, ko vajadzēja tikai izgludināt un novietot skapī, pa vidu jaucās jau lietoti krekli savazātām apkaklēm un apakšveļa, kas, pie miesas glauzdamās, bija ieguvusi pelēku nokrāsu. Visās iespējamās vietās bija sakrautas apbružātu avīžu kaudzes, kam pa vidu bija lasīt iesāktas grāmatas, dzijas kamoli, diegu spoles, zīmuļi, ķemmes, brilles un sagumzīti kabatlakatiņi. Kā nepatīkamo ainu apslēpt gribēdami, visam pāri plānā kārtā klājās putekļi.
Iesākumā Dagnija bija gribējusi sakārtot telpas ideālā kārtībā, taču tad viņa atskārta, ka tas varētu aizņemt pārāk daudz laika. Turklāt, vai bija vērts tā pūlēties, ja jau pēc dažām dienām netīrība sāks veidoties atkal? Beidzot sieviete aprobežojās ar to, ka sakrāva kaudzēs un pārsedza ar lielākiem dvieļiem drēbes, bet avīžu čupas sagrūstīja glītāk un pastūma zem Lonijas gultas. Grīdas gan mazgāja pamatīgi, veļas pulveri un ūdeni nežēloja. Darbu beigusi, Dagnija atvēra abus logus, lai spirgtais vējš kaut uz brīdi izgaiņā nepatīkamo putekļu smaku.
Māsas darbošanos skeptiski vērodama, Lonija tikai pūta vien.
– Vai nu vajadzēja tā trakot. Būs taču tikai paši tuvākie cilvēki, – viņa gremzās, pat nepūlēdamās slēpt savu aizvainojumu. Kad Dagnija tomēr nepratās, sieviete asarainā balsī izsaucās:
– Varētu domāt, ka es esmu kāda invalīde! Bet varbūt jums šķiet, ka esmu jau tik vāja, ka drīz miršu? Ak, kungs, kas tie par cilvēkiem ir man blakām, kas par nežēlīgiem cilvēkiem!
Dagnija juta, ka māsa gaida līdzjūtības apliecinājumus un nomierinošus vārdus. Tomēr viņa nezin kāpēc īsti neticēja Lonijas neskaitāmajām kaitēm, kas nedaudz mitējās vienīgi uz seriālu skatīšanās laiku. Nevēlēdamās izlikties, sieviete žigli izgāja, iespējami klusi aizvērdama aiz sevis durvis.
Viesistabai kopšana vairs nebija vajadzīga, jo, vīriešiem piepalīdzot, Dagnija to bija sakārtojusi jau iepriekšējā vakarā. Plašajai telpai skatienu pārlaižot, pārņēma prieks par pašas paveikto. Nu varēja droši piemesties jebkurā vietā, neriskējot uzsēsties piešņaukātam kabatlakatam. Prieks par paveikto kļuva vēl lielāks, kad Jāzeps, līdzās nostājies, savā dīvainajā manierē paslavēja:
– Nu, smalki jau, smalki!
Bija arī pēdējais laiks mest lielajiem darbiem mieru un sākt posties. No virtuves jau plūda kārdinoša karbonāžu un sautētu kāpostu smarža, bet verandā dzisa ķīseļa bļodas. Šad un tad durvīs galvu pabāza Tija, pārlūkodama, vai viss kārtībā.
– Nē, nu Švauksts kas Švauksts! Viesi jau pie durvīm, bet šis vēl apakšveļā, – viņa sarāja Jāzepu. Nezin pa kuru laiku viņa jau bija paspējusi uzvilkt koši puķotu zīda kleitu un uzsiet baltu lina priekšautu grezni aptamborētām malām.
Steidzās visi, izņemot pašu gaviļnieci. Savu smago domu pārņemta, viņa vārtījās gultā vēl tad, kad pagalmā jau ieripoja pirmā viesu automašīna.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.