Romāns turpinājumos.102. – Tā – ā? – gari novilka Anete, tad sarosījās. – Bet, mīļā, tad jau varbūt tev labāk būtu šķirties un meklēt izdevīgāku partiju?
Romāns turpinājumos.102.
– Tā – ā? – gari novilka Anete, tad sarosījās. – Bet, mīļā, tad jau varbūt tev labāk būtu šķirties un meklēt izdevīgāku partiju?
Lai gan Anete izskatījās norūpējusies, tomēr klusībā viņa par tikko dzirdēto priecājās. Vismants un Žanna allaž tika stādīti Edmondam un Anetei par paraugu. Viņi skaļi neķildojās, prātīgi rīkojās ar naudu un veiksmīgi attīstīja savu biznesu. Tomēr nozīmīgākais Vismanta un Žannas sasniegums bija tas, ka viņi jau laiduši pasaulē vienu mazuli, tā viešot cerību, ka Breģu dzimtai nākotnē būs arī vīriešu kārtas turpinātāji. Faktu, ka pēdējā laikā Vismantu arvien biežāk redz iedzērušu, vecāki ignorēja. Viņiem tas nelikās svarīgi, jo, kopumā ņemot, Vismants bija labs zēns. No pašas Žannas mutes dzirdot, ka radiniekiem klājas bēdīgi, Anete juta sirdī ielīstam saldu tīksmi.
– Ak, tad tik tālu gan ar jums jau ir, – viņa teica, izlikdamās nemanām vīra māti, kas bija klusītēm ienākusi istabā. – Man arī tā likās, ka ar Vismantu vairs nav labi. Es gan par Edmondu nevaru sūdzēties: otru tādu vīrieti, kurš tik varonīgi pacieš manu nervozo darba ritmu, būs grūti atrast.
– Ko nu pļāpā, – Aneti strupi pārtrauca Žanna. – Kurš tad nu nezina, kā jūs…
Tālāk viņa netika, jo sarunā iejaucās Lonija.
– Ak, ar jums tiešām nav lāga? – viņa bažīgi apjautājās, dažus soļus uz vedeklas pusi panākdamas.
– Prasi Anetei, viņa jau vienmēr visu zina vislabāk, – Žanna dusmīgi atcirta un uzmeta iznīcinošu skatienu svainei. Anete izlikās to nemanām. Viņa nevainīgi pasmaidīja un ārkārtīgi mīlīgā tonī teica:
– Ko nu es, mīļā, varu zināt vai nezināt. Tieciet vien paši ar savām problēmām galā. Mani šobrīd daudz vairāk satrauc “Pabērzu” liktenis. Es skatos gabaliņu uz priekšu un redzu, ka vecākiem un šai mājai arvien vairāk nepieciešama mūsu, jauno, palīdzība. Mammīte ar katru dienu kļūst nespēcīgāka, tētis nu arī sāk slimot. Tu tak, mīļā Žanna, to visu redzi un saproti tik pat labi kā es, – vidžināja Anete ar tiešām apbrīnojamu vieglumu.
Žanna ierāva galvu plecos un dusmīgi savilka uzacis. “Čūska,” viņa nošņāca, svainieni vērodama. Jau ilgāku laiku tika apspriests jautājums, kurš no trim Jāzepa dēliem nākotnē uzņemsies rūpes par vecākiem un “Pabērziem”. Tā kā bija skaidrs, ka dievbijīgais un pieticīgais Margots to nedarīs, tad palika divi konkurenti – Edmonds vai Vismants. Nu Anete bija atradusi piemērotu mirkli, lai tuvinātu kāroto mērķi.
– Pareizi Anete saka, viņam tak šo māju vadība būs jāpārņem, – Lonija teica un smagi apsēdās apbružātā atzveltnes krēslā. – Lai gan Margots te dzīvo dienu no dienas, viņš tas noteikti nebūs. Vai viņš bez lūgšanas un parādīšanas te kaut skaliņu pacēlis, vai kaut reizi ar mums kā normāls cilvēks parunājies? Vienmēr un visur bāžas ar savu mūžīgo pesteļošanu. Dievs viņam priekšā un Dievs pakaļā, bet tā neredz, ka dārzā biešu vagas aizaug. Tfī! Ne skatīties uz tādu ākstu negribas, – Lonija sašutumā noskurinājās.
Patiesību sakot, viņai īsti nepatika neviena no abām vīra vedeklām. Bija vairāk kā skaidrs, ka šīs dāmas nenopūlēsies, ravējot dārzus un slaucot govis. Labākajā gadījumā “Pabērzi” nākotnē kļūs par vasaras atpūtas mītni, sliktākajā – tiks pārdoti, tā iznīcinot visu, ko Jāzeps un Lonija savā mūžā paveikuši. Tomēr visvairāk vecajai sievai sāpēja apziņa, ka viņas karstākā vēlēšanās – redzēt “Pabērzos” saimniekojam savu vienīgo lolojumu Lāsmu – nekad tā arī nepiepildīsies.
– Jā, bērni, Dievs jūsu vietā nesēs un neravēs. Cilvēkam pašam ir jāpārvar savs slinkums un jādara. Un tā tas ir visās lietās, – Lonija teica tik liktenīgā tonī, ka Anete gandrīz iespurcās: kurš tad nu nezināja pašas “Ratenieku” saimnieces darbīgumu! Tomēr ārēji jaunā sievietes sejā nemainījās ne vaibsts.
– Jā, mammu, jums noteikti ir nepieciešami palīgi, – viņa teica, meistarīgi tēlodama patiesu sirsnību. – Vislabāk jau būtu, ja pēc jums šajās mājās saimniekotu Vismants un Žanna. Bet, ja nu viņi nevar, tad šo slogu labprāt uzņemsimies mēs.
Žanna atkal dusmīgi paraudzījās abās radiniecēs.
