Jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens.
Jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens
Karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst uzmanību lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekiem, kuriem, ilgstoši uzturoties paaugstinātā gaisa temperatūrā, iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
“Vasarā liellopu ganāmpulkus skar divi faktori – karstums un kukaiņu uzbrukumi. Lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst atklātās ganībās, bezvējā, mitrās vai karstās telpās. Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – visbiežāk pārkarst, ieslēgti telpās vai automašīnās. Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, visiem dzīvniekiem jādod pieteikami daudz vēsa dzeramā ūdens,” iesaka Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vecākā inspektore Ilze Pāpe. Speciāliste brīdina neganīt govis, aitas, cūkas un īpaši zirgus karstajās pēcpusdienās no pulksten 12.00 līdz 16.00, kā arī gādāt par ventilāciju, nevis caurvēju tiem dzīvniekiem, kuri tiek turēti mītnēs.
Rada stresu
Atrodoties atklātās ganībās un bezvējā, mājdzīvnieki var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā – karstuma dūrienu. “Mīļdzīvniekiem iesaku ierīkot guļvietu vēsumā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā, dzīvniekiem samazinās apetīte. Viņi kļūst mazkustīgi, pavājinās imunitāte, samazinās arī produktivitāte, piemēram, izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums. Mainās arī dzīvnieku uzvedība un ēšanas paradumi. Karstuma stresa kaitīgā ietekme var ilgi saglabāties,” stāsta I.Pāpe. Ja dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, novērojama muskuļu trīcēšana un krampji, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana, tas liecina par pārkaršanu. “Ja ir šādi simptomi, tad pēc palīdzības jāvēršas pie veterinārārsta. Līdz viņa atbraukšanai pārkarsušo dzīvnieku jācenšas nogādāt ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā, viņš jāaplaista un jāpadzirda ar vēsu ūdeni, var uzlikt arī vēsas ūdens kompreses. Dzīvniekam jānodrošina mierīga vide,” iesaka I.Pāpe.
Asinssūcēji kukaiņi
Mājdzīvnieku veselību īpaši ganībās apdraud arī asinssūcēji kukaiņi. Mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos sastopami odi, kas īpaši aktīvi ir vakaros, naktīs un apmākušās dienās. Dunduri ir aktīvi galvenokārt dienas vidū, plēsīgas ir arī dažas mušu sugas, piemēram, sīvā muša. Tā uz dzīvnieka ķermeņa uzturas tikai asins sūkšanas brīdī un parasti sēž uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus. “Dzīvniekiem kaitē arī knišļi, kuri ir aktīvi no rītiem un vakaros. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpašībām, reakcija uz knišļu kodumiem ir atšķirīga. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks, kas izraisa sirdsdarbības un elpošanas traucējumus, un dzīvnieks var aiziet bojā,” stāsta I.Pāpe. Lai pasargātu mājdzīvniekus no kukaiņu kodumiem, dzīvnieki pirms izlaišanas ganībās jāapstrādā ar līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai, īpaši tesmeņi govīm. Pirms līdzekļu iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
