Gulbeniete Agnese Pušmucāne septembrī uzsāks kārtējo studiju gadu Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņa nekad nav jutusies vientuļi, jo gan Jelgavā, gan mājās – Gulbenē – Agnesi sagaida viņas mīļie dzīvnieki.
Gulbeniete Agnese Pušmucāne septembrī uzsāks kārtējo studiju gadu Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņa nekad nav jutusies vientuļi, jo gan Jelgavā, gan mājās – Gulbenē – Agnesi sagaida viņas mīļie dzīvnieki.
Māju Gulbenē sargā suņi – Roģis un Renda, tāpēc bez brīdinājuma pie Agneses ciemoties nevar. Kaut arī suņi ir pie ķēdes, nevar paredzēt, kā suņi reaģēs uz lūgtu vai nelūgtu viesi. Taksītim Rokim gan ir ļauts ienākt istabā. Rokis nekad nav mierīgs, izņemot brīžus, kad guļ. Taksis izrāda milzīgu interesi, kad mājās parādās citi cilvēki. Tad suņuks lielās ar pīkstošajām gumijas rotaļlietām un ar skatienu lūdz, lai viesis piedalītos viņa spēlē. “Rokis ir izlutināts, bet mīļš,” atzīst Agnese.
Klusie zemūdens iemītnieki – sami
Vismierīgākie Agneses draugi ir septiņi dažādu šķirņu sami. Akvārijs viņas astoņpadsmitajā dzimšanas dienā bija māsas dāvana. Zivis laika gaitā ir nomainījušās, akvārija pirmās iemītnieces bija gupijas. Zivis pirms trim gadiem atvestas no Rīgas. Pašlaik sami dzīvo saticīgi, ik pa brīdim paslēpjas tam domātajā māla pilī.
“Par zivīm ir jārūpējas, jāievēro regulāras ēdienreizes. Reiz gadījās, ka gupijas pārbaroju, tāpēc tagad uzmanos – zivis baroju divreiz dienā,” stāsta Agnese. “Akvārijs regulāri ir jātīra, ik pa laikam to papildinu ar speciāliem augiem un akmeņiem. Akmeņi jānovāra, lai ūdenī nenokļūtu mikrobi un nosēdumi, arī pārāk kaļķains ūdens zivīm kaitē,” piebilst studente. Viņa atzīst, ka visi dzīvnieki cilvēku nomierina, īpaši zivis. Tās var vērot stundām ilgi un nedomāt par ikdienas problēmām. Kad pie Agneses ciemojas draugi, pirmais lūgums ir apskatīt samus.
Ar papagaili sasveicinās Agneses mamma
Par skaļāko mājas iemītnieku gulbeniete atzīst papagaili Riki, kuru Agnesei māsa uzdāvināja divdesmitajā jubilejā. “Saņemot dāvanu – būrīti ar papagaili – biju ļoti pārsteigta. Tobrīd studēju Jelgavā, Rikis bija jāienes kopmītnēs tā, lai to nepamanītu komandante. Brīnumainā kārtā tas izdevās itin viegli. Manas istabiņas biedrenes – stāmereniete Guna un talsiniece Ieva – ar jauno iemītnieku bija apmierinātas. Pašlaik papagailis dzīvo Gulbenē, bet mūsu istabiņā mīt Ievas pūkainā trusenīte Mika, kas ne reizi ir sagrauzusi svarīgas lietas,” smaidot stāsta Agnese.
“Papagaiļa vārdam ir jābūt viegli izrunājamam un tajā noteikti jābūt “r” burtam. Kad saucu: “Riki!”, papagailis reaģē un atbild,” saka Agnese. Par vārda izvēli viņa konsultējās ar pieredzējušu papagaiļu audzētāju. Rikim ļoti nepatīk, ja telpā ir klusums. Tad papagailis cenšas uzturēt jautrību un pievērš sev uzmanību ar skaļu čivināšanu, zvaniņa klabināšanu un lidināšanos pa būri. Reizēm Agnese ļauj papagailim lidot pa istabu, taču tad Rikis ir jāuzmana, jo reiz gadījās, ka putns aizkrita aiz ledusskapja.
Papagailis ļoti labi sadzīvo ar taksīti Roki. Kad Rokis spēlējās ar pīkstošajām mantām, Rikis izvingrina savas balss saites, atbildot uz pīkstieniem. “Jauki, ka arī vecāki dzīvniekus ir iemīlējuši. Kad istabā ienāk mamma, nekad neaizmirst sasveicināties ar Riki,” priecājas Agnese. “Nesen papagailis vēl dzīvoja kopmītnēs un saslima. Ļoti uztraucos, jo Rikis neko neēda un nevarēja palidot. Viss beidzās laimīgi, papagailis izveseļojās. Domāju, ka tā bija saaukstēšanās, ” atceras Agnese. Tāpat kā zivis, papagailis ir jāsargā no tiešiem saules stariem. Pēdējās dienās “ašais puika”, kā Riki sauc saimniece, aktīvi izmanto būrīša šūpoles. “Lai iemācītu Riki runāt, nevajag iegādāties otru papagaili. Rikim ir jākontaktējas ar cilvēku, jo tikai tā var iemācīt pāris vārdus. Būrītī ir paredzēta vieta spogulim, bet to izņēmu, lai Rikim nerastos iespaids, ka būrī ir vēl kāds,” Agnese cer, ka putns drīz apgūs latviešu valodu.
Kaķēns Jančuks atrasts Rīgā
Izrādās, ne visi Agneses mīluļi pazīst cits citu. Papagailis nenojauš, ka bez draudzīgā taksīša mājā dzīvo divi kaķi – Mince un Jančuks. Kaķiem saimniece papagaili nav rādījusi, tas varētu izrādīties liktenīgi. “Arī Jančuku man Ziemassvētkos uzdāvināja vecākā māsa,” stāsta Agnese. Tagad Jančuks ir krietni paaudzies un iejuties Gulbenē.
