Gulbenes novadā tāpat kā daudzviet valstī jūtama mājražotāju aktivizēšanās. Viņu produkcija kļūst arvien pieprasītāka. Pircēji novērtē, ka tā ir veselīgāka un bioloģiski tīrāka, jo tai gandrīz nemaz netiek izmantotas pārtikas piedevas. Šiem produktiem ir izteiktākas un niansētākas garšas īpašības.
Ne tikai Zaļais tirdziņš reizi mēnesī, bet arī mājražotāju produkcijas piedāvājums katru ceturtdienu Gulbenē mudina atklāt fantastiskas saimnieces un arī amatniekus.
Piedāvā mājražojumus “Novada garšas” vērtēšanai
Lai mudinātu iegādāties izcilus produktus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīkoja svētkus “Novada garša”, kuros iepazīstināja iedzīvotājus un viesus ar labākajiem vietējās produkcijas ražotājiem un ēdienu gatavotājiem. Tajos iesaistījās arī Gulbenes novada mājražotāji un pavāri.
“Šis bija pirmais gads, kad pavasarī svētki “Novada garša” tika rīkoti visos reģionos. Vidzemnieki tikās Valmierā. Savukārt rudenī Rīgā, kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons”, bija iespēja baudīt labāko produkciju no katra novada,” stāsta LLKC Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane.
Pavasarī svētkos piedalījās novada bitenieks Ivars Lukšo, piedāvājot “Ramkas medu”, SIA “Vecpāpani” ar vīnu, “Tīrs miers” ar kafiju, SIA “Ecco DS” ar kūkām, “Mazkaipi” ar konditorejas izstrādājumiem un maizi, SIA “A.K.Kūpinājumi” piedāvāja gaļas produkciju, “Kalnapakalnieši” – sierus.
“Valmierā varēja balsot par labākajām garšām katrā produktu grupā. No mūsējiem atzinību guva “Tīra miera” kafija un “Dadža kūkas”. Šie mājražotāji svētkos rudenī varēja piedalīties bez maksas, bet citiem atbalstu sniedza Gulbenes novada pašvaldība, apmaksājot dalības maksu par tirdzniecības vietu,” norāda I.Freimane. “Hanzas peronā” bija “Kalnapakalnieši”, zemnieku saimniecība “Birzupes 2”, Krišs Muktupāvels ar “Muktumedu”, Tatjana Ābeltiņa bija izveidojusi skaistu stendu ar ķiplokiem, bija arī SIA “Tālavas ķēniņa alus” un SIA “Tālavas sidrs”.
“Novadā mājražotāju ir krietni vairāk, bet šādos pasākumos ir dalībnieku limits no katra novada. Ieguvums mājražotājiem ir ne tikai dalība, iepazīstinot ar sevi, bet arī secinājumi par citu darbu un iespējām, pievēršot uzmanību produkcijas noformējumam, etiķetēm, cenu zīmēm un sava zīmola stāstam,” uzsver I.Freimane.
Vēlas vietējos produktus izglītības iestāžu ēdienkartēs
“Hanzas peronā” notika arī konference “Liec pārtikas grozā vietējo!”. Tajā tika spriests par sabalansētu uzturu no vietējiem produktiem skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu ēdienkartēs. I.Freimane secina, ka diemžēl šajās iestādēs maz izmanto vietējos, it sevišķi bioloģiski audzētos produktus. “Ēdināšana ir nodota kādas firmas rokās, lai gan varētu nodrošināt vietējos piena produktus, jo Cesvaines un Lazdonas pienotava nav tālu. Tāpat mums ir augļi un dārzeņi, kā arī visu veidu graudu produkti tiek gatavoti netālu – Balvu novada “Kotiņos”. Turklāt konferencē tika secināts, ka vietējie un bioloģiskie produkti nav dārgāki, kā parasti aizbildinās. Ir ēdinātāji, kas to apliecina ar savu pieredzi. Sadārdzinājums ir niecīgs, ja prot kombinēt, kādu dienu var gatavot arī veģetārus ēdienus bez gaļas,” skaidro I.Freimane.
Konferences laikā pieci pavāri katrs savai dienai gatavoja ēdienus, kurus varēja degustēt. Konferences dalībnieki bija skolu un pirmsskolas iestāžu ēdinātāji, direktori un pavāri, kā arī pašvaldību pārstāvji. Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes konsultante skolēnu ēdināšanas jautājumos, Gulbenes valsts ģimnāzijas ēdnīcas vadītāja Dace
Ramka-Boka secina, ka ēdinātāji, kuri ir patrioti, vairāk orientējas uz vietējiem bioloģiski audzētiem produktiem. “Zemgales reģionā lielie zemnieki var nodrošināt iepirkumam nepieciešamo apjomu, bet mūsu novadā neviens to neuzņemas. Izņēmums ir Galgauskas kooperatīvā sabiedrība “Kopdarbs”, kas nodrošina skolu ēdnīcas ar kartupeļiem,” stāsta D.Ramka-Boka.
Viņa norāda, ka novada izglītības iestādēm ir kopējs iepirkums, bet viena bioloģiskā saimniecība nevar nodrošināt tam pietiekamu produktu apjomu. Protams, jāņem vērā arī piegādātāja attālums, lai ceļš un transports nepalielinātu izmaksas. “Tas ir laika jautājums, kad vairākas saimniecības sadarbībā varētu apgādāt skolas. Iespējams, jau nākamajā iepirkumā vajadzētu mēģināt kaut daļēji piesaistīt vietējos zemniekus. Protams, viņiem būtu jāievēro dažādi kritēriji, kādi ir noteikti iepirkumam,” skaidro D.Ramka-Boka.
Novadā uzsāk un paplašina mājražošanu
Gulbenes novada garšu kartē, kas gan nav nemaz tik vienkārši atrodama pašvaldības tūrisma mājaslapā internetā, nav visu mājražotāju. “Ir vieglāk pārdot produkciju, ja atver savas saimniecības durvis pircējiem un interesentiem. Nepietiek, ka saimniecība ir šajā kartē. Svarīgi, lai informācija uzrunā, tāpēc mājražotājiem arī pašiem ir jādomā, kā par sevi labāk pastāstīt un reklamēt produkciju. Pieredze liecina, ka brauc pie tiem, kuri to prot,” secina I.Freimane.
Lielāka interese ir par “Vecpāpanu” vīniem un “Tīra miera” kafiju, kā arī par “Pededzes” pirts pakalpojumiem.
Starp jaunākajiem mājražotājiem ir SIA “IGB oga” Lizumā, kas savus produktus reklamē “Facebook”. Tā jau piekto sezonu audzē cidonijas. Šoruden tās pārdod ne tikai svaigas, bet arī izspiež sulu, gatavo sīrupu un sukādes. Tirzā rudens gadatirgū gūta pirmā pieredze pārdošanā un arī lielāka pārliecība, ka cidoniju produkcijai ir vieta tirgū.
SIA “Mazkaipi” cep dažādu veidu maizi un konditorejas izstrādājumus, kurus piedāvā gan ceturtdienas tirdziņā, gan reizi mēnesī Zaļajā tirdziņā Gulbenē, gan arī kaimiņu pilsētās – Alūksnē un Balvos. No jau apmēram pusotru gadu ir palielināts produkcijas apjoms, jo ar finansiālu atbalstu projektam varēja iegādāties mīklas mīcītāju. Uzņēmuma īpašniece Iveta Bašķere atzīst, ka viņas ceptā produkcija ir pieprasīta. “Otrdienās maizes un konditorejas izstrādājumus var iegādāties pie “Betas”, ceturtdienās – tirdziņā. Pagaidām varu pārdot visu, ko esmu izcepusi. Ir arī kūku pasūtījumi, tāpēc nevaru žēloties par noietu,” atzīst I.Bašķere. Viņa nevēlas vēl atklāt, bet iespējams, ka Ziemassvētku tirdziņos būs īpašs piedāvājums.
