Agris Koris atklāj, ka makšķerēšana par nopietnu vaļasprieku viņam kļuvusi pirms trim gadiem, kad viņš sācis uzskaitīt katru noķerto zivi, precīzāk sakot, līdaku, jo viņš nodarbojas tikai spiningošanu.
Agris Koris atklāj, ka makšķerēšana par nopietnu vaļasprieku viņam kļuvusi pirms trim gadiem, kad viņš sācis uzskaitīt katru noķerto zivi, precīzāk sakot, līdaku, jo viņš nodarbojas tikai spiningošanu.
“Esmu draugos ar datoru, tādēļ katru reizi visu smalki pierakstu,” stāsta Agris, rādot tabulas, kurās pierakstīti gan laika apstākļi, gan vēja virziens un ātrums, gan gaisa temperatūra, gan mēness fāzes. Šogad Agris jau ir noķēris 202 līdakas, no kurām apmēram pusi ir atlaidis atpakaļ. Pērn viņš saķēris 142 līdakas, 32 procentus atlaidis atpakaļ ūdenskrātuvē, bet vēl pirms gada noķertas 74 līdakas (12 procenti atlaistas atpakaļ).
“Man galvenais ir azarts pacīnīties ar zivi un spēt pierādīt, ka esi gudrāks un spēj valdīt pār viņu, nevis atvest viņu mājās. Laivā esi mācējis dabūt, esi paturējis rokās, izjutis baudu un vari laist atpakaļ, lai nākamajā reizē varbūt varētu pacīnīties atkal. Ja man būtu jāapēd visas 100 zivis gadā, man droši vien jau sen būtu alerģija. No mājās atvestajām zivīm paša ģimenē apēdam tikai kādus piecus procentus, pārējos izdalu pa pasauli, bet zivs pagatavošanas veidus izmantojam visdažādākos, sākot no aukstiem uzlējumiem un beidzot ar karsti kūpinātām.”
Šogad kopumā makšķerēt viņš ir bijis 35 reizes, pērn – 32 reizes, aizpērn – 25 reizes. Šajā gadā vidēji vienā reizē Agris ir noķēris 5,8 līdakas, savukārt pērn bijušas tikai vidēji 4,4 līdakas. Lielākais makšķernieka loms ir bijušas divas septiņus kilogramus smagas līdakas. Tās Agris noķēris šogad 12.augustā un 21.oktobrī, taču viņš piebilst, ka vēl jau ir laiks un varbūt gadās arī kāds lielāks loms.
Agris lielākoties makšķerē vietējos ezeros, šad tad aizbraucot arī uz visu makšķernieku iecienīto Alūksnes ezeru. “Ezerus, kuros makšķerēju, pārzinu ļoti labi. Lielākās līdakas mīt Kalnī, Augulienas ezerā, Ludza ezerā, arī Sudala ezerā. Es arī zinu, kad ir gaidāma veiksme un kad ne. Galvenokārt vados pēc vējiem un mēness fāzēm. Tie ir mani mazie noslēpumi. Citiem savus novērojumus necenšos stāstīt, jo neuzskatu sevi par nezin kādu gudrinieku, šos novērojumus un statistiku veicu sev,” norāda Agris un smejot piebilst, ka varbūt kādreiz pensijā rakstīšot apcerējumus, jo tad viņam būs daudz datu, ko analizēt. Tad varbūt arī viņš varēs ieteikt citiem, ko un kā labāk darīt, bet šobrīd viņš pats vēl mācoties, tādēļ nereti tiek uzklausīti arī citu makšķernieku padomi.
Makšķerēt Agris jau sācis bērnībā. “Esmu dzimis un audzis Stāmerienā, būtu neprātīgi nebūt makšķerniekam. Šobrīd makšķerēšana man ir patīkama atpūta no darba. Tā ir ļoti patīkama atslodze, turklāt arī aktīvs sporta veids, jo es parasti makšķerēju uz velci, vienmēr arī aktīvi airējos, necenšos visu laiku tikai nogulēt laivā,” saka kaislīgais makšķernieks.
Agris atzīst, ka nākotnē viņš vēlas paplašināt ģeogrāfiju un pabraukāt pa citiem Latvijas ezeriem, iespējams, varētu piedalīties arī kādās sacensībās, lai uzzinātu, cik labs makšķernieks viņš ir. Viņš vērtē, ka pieredze viņam krājas ar katru gadu, katru gadu ir arvien labāki rezultāti, to rada statistika. Tomēr Agris piebilst, ka viņa pašmērķis nav pārspēt kādu (ja nu vienīgais pašam sevi), bet galvenais labi atpūsties.
