Jau nedēļu skolās rit mācības un klusē to skolu gaiteņi, kuros neskan bērnu balsis. Statistikas dati liecina, ka 12 gadu laikā skolēnu skaits sarucis par gandrīz ceturtdaļu. Pazūd ne tikai skolas, bet arī pasta nodaļas, pieturvietas, jo autobusi vairs nekursē pēc ierasta grafika, aizaug takas uz viensētām, kurās vairs nav kam saimniekot. ANO statistikas dati liecina, ka Latvija kopš 2000.gada ir zaudējusi visvairāk iedzīvotāju pasaulē – vairāk nekā 18 procentus. Kopš 2000.gada no Latvijas novadiem aizplūduši projām 90 procenti iedzīvotāju, īpaši jaunieši. Strauji izmirstam. Runa vairs nav pat par nomaļiem lauku ciematiņiem, kuri pazūd no Latvijas kartes, bet iztukšojas arī novadu centri un reģioni. Manuprāt, ir nekavējoties jārīkojas, lai nepienāk diena, ka latvieši Latvijā nepaliktu aborigēnu statusā. Tāpēc Nacionālās apvienības prasība piešķirt 85 miljonus eiro daudzbērnu ģimeņu atbalstam nevar nosaukt par ultimātu. Ir, protams, sava taisnība arī tiem, kuri apgalvo, ka pareizāk būtu dot makšķeri, nevis zivi, tas ir, nodrošināt darbu un labu atalgojumu, lai ģimenes spētu sevi normāli uzturēt un nevajadzētu meklēt laimi svešās zemēs. Tā vai citādi, bet ar kaut ko ir nekavējoties jāsāk, lai cilvēki Latvijā nekļūtu par deficītu. Bet ne jau tā, kā reizēm publiskajos medijos to atspoguļo. Prātā nāk 1.septembra TV sižets, kur vientuļā daudzbērnu māmiņa dalās savā bēdu stāstā par to, ka viņas lūgums palīdzēt sakārtot pašvaldības māju, kurā dzīvo, beidzies ar vietējās pašvaldības draudiem atņemt viņai bērnus, jo nespējot par tiem rūpēties. Vai tā palīdzam daudzbērnu ģimenēm? Ir taču starpība, ja redzams, ka māte par bērniem rūpējas un kārtējo pabalstu nepārvērš grādīgajā dzirā. Vēl dīvaināk ir dzirdēt kāda palīdzības fonda koordinatori stāstām, ka, aizgādājot prasītās mantas konkrētai ģimenei, bijis jādzird pārmetumi vietējiem sociālajiem darbiniekiem – esot bail viņiem ko stāstīt vai ko lūgt. Kā tad tā? Kurā brīdī cilvēks cilvēku vairs nespēj saprast? Vai tad, kad sajūt ierēdniecības labumu saldo garšu? Vai tiešām sociālais darbinieks ir kā bubulis, ka vairs nezini, no kuras puses pieiet un kā uzrunāt? Jādomā, ka ne jau tā izrausīsimies no tā saucamās demogrāfiskās bedres. Valdība nupat lēmusi, ka atteiksies no Liepājas cietuma būvniecības, lai rastu papildu līdzekļus demogrāfijas pasākumu atbalstam. Vai valstij, kas grib palielināt dzimstību un mazināt aizbraucēju skaitu, ar to pietiks?
