Vai pītā aukla der arī gruntsmakšķerei? Der gan, bet tikai tādā gadījumā, ja izmanto lielus svarus vai lielas barotavas.
Vai pītā aukla der arī gruntsmakšķerei?
Der gan, bet tikai tādā gadījumā, ja izmanto lielus svarus vai lielas barotavas. Bez barības, ko iespiežam barotavā, svina grimuļa smagumam jābūt ne mazākam par 50 g. Iemesls ir viens. Monofilā aukla savas struktūras dēļ stiepjas un līdz ar to ļauj gruntsmakšķeres spicīti attiecībā pret svinu nospriegot. Savukārt pītā aukla, ja svina grimulis būs par vieglu, neļausies nospriegoties, un vieglais sviniņš ar ēsmu nāks uz krasta pusi. Vēl viens sliktums ir tāds, ka, ja gadījumā būsit uzlikuši resnāku auklu, nu, teiksim, 0,25 mm, tad aizķeršanās gadījumā nav zināms, kur aukla plīsīs, jo ne vienmēr tas notiek pie mezgla, kā monofilajai auklai. Var nākties zaudēt daudz auklu, kas savukārt ir vismaz reizes astoņas dārgāka par monofilo. Izņēmums visam iepriekš rakstītajam ir fīderkāts, kam ir ļoti jutīgas spicītes, un līdz ar to pītā aukla fīdera gruntsmakšķerei ir pat ieteicama.
Kādu auklu vislabāk izmantot?
Kas attiecas uz auklām, tad te domas ir ļoti dažādas. Vieniem padodiet “Stroftu”, citiem kaut ko no “Salmo”, bet citi nepērk auklas, bet gan to, kas rakstīts uz to iepakojumiem, sevišķi pievēršot vērību auklas izturībai. To ievērojuši arī auklu ražotāji, un viena otra firma pacentusies uz monofilās auklas logo uzlikt tādus izturības testa ciparus, ka pārspēj pat pīto aulu! Pilnīgs absurds. Es nesaukšu vārdā šīs auklas, bet ieteiktu makšķerniekiem tādas lietas kā auklas, spoles, makšķerkātus iepirkt veikalos, kur tos tirgo vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki, vai arī paši veikala īpašnieki ir no Latvijā atpazīstamo makšķernieku un sporta makšķernieku saimes. Zināmā mērā tās ir garantijas, ka negadīsies kas galīgi nelietojams, un turklāt jums tiks ieteikts tas labākais, kas tajā brīdī būs adekvāts maciņa biezumam. Ir, protams, lietas, ko nevar pārbaudīt arī šie cilvēki, bet plusu te ir vairāk, nekā vietās, kur, prasot parādīt kādu pludiņu, jums tiek piedāvāts ķīniešu termoss…
Kad pludiņmakšķerei izmantot slīdošo svinu un kad stacionāro?
Tas ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem nav vienota viedokļa arī starp copes visaugstākā ranga “speciem”. Tomēr ir pamatu pamati, kas jāievēro. Vienmēr vajag atcerēties, ka – jo mazāk svina elementu zem pluda, jo labāk. Tas ir saistīts ar to situāciju, ka, zivij ņemot ēsmu mutē, vajadzētu pēc iespējas ātrāk kontaktēties ar pludiņu, lai makšķernieks varētu redzēt katru sīkāko copi. Sevišķi svarīgi tas ir tad, kad zivīm nav apetītes un cope ir ļoti vārga.
Tātad slīdošo svinu visbiežāk izmanto situācijās, kad makšķerējam ar garām makšķerēm un pludiņiem. Šādos gadījumos arī pavadiņas ir vismaz 50 cm garumā. Savukārt stacionāros sviniņus lietojam tad, kad makšķerējam ar mačmakšķeri, fīderi vai vietās, kur straume ir neliela jeb tās nav vispār. Copes lietu veikalos, pērkot pludiņus un izvēloties tiem attiecīgus svinus, ņemiet vērā, ka, pērkot slīdoša sviniņa pilienu, tā svaram jābūt par 0,5 g mazākam kā pludam.
Kad makšķerēt ar parasto āķīti un kad ar plastmasas mormišku? Vai gruntsmakšķerei arī var likt plastmasas mormišku un vai fluoriscējošās mormiškas der arī dienas laikā?
Plastmasas mormiškas lietojam galvenokārt tikai straumē un tad, kad ūdens ir kaut nedaudz duļķains. Tiklīdz tas sāk skaidroties, tā sienam parastos āķīšus. Tas pats attiecas arī uz gruntsmakšķerēm.
Fluoriscējošās mormiškas ir ļoti labas vimbu un raudu copē, un lietot tās var kā dienā, tā naktī.