Latvijas Mākslas akadēmijas aulā ir iekārtota izstāde, kur skatāmi Zvārtavas pilī simpozija laikā tapušie mākslinieku darbi.
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā ir iekārtota izstāde, kur skatāmi Zvārtavas pilī simpozija laikā tapušie mākslinieku darbi. Simpozijā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Amerikas un Turcijas mākslas augstskolu pasniedzēji.
Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas pasniedzējas Ženijas Loginovas projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, un divas nedēļas mākslinieki radoši strādāja.
Keramiskas vakariņas ar pīli
Simpozijā varēja veidot keramiku, papīra masu, gleznot akvareli vai apgleznot porcelānu, kas pēdējā laikā kļuvis populārs mākslas veids. “Visi mākslinieki ir personības, un katram ir savs rokraksts. No Amerikas Daks Boldvins nodarbojās ar sīkplastiku. Mazās figūriņas stāsta, kā strādā kolēģi. Viņš katru dienu dāvināja kādu mazu parodiju,” stāsta simpozija kuratore Ž.Loginova.
Daks (angļu valodā – pīle) izvēlējies savam vārdam atbilstošu personāžu. Viņš attēlo dažādas “pīļu dzīves” situācijas un arī parakstās, piezīmējot klāt pīli. Simpozija laikā pīle gan ēd pie galda, gan ņem no krāsns keramikas veidojumus. “Viņa darbi sevišķi patīk bērniem,” saka Ž.Loginova. Vakaros mākslinieki demonstrēja slaidus, stāstīja par sevi un cienāja ar savas valsts “našķiem”. Simpozija noslēguma keramiskām vakariņām gatavoja mālos ceptu pīli. “Neviens tādu vēl nebija gatavojis. Vācu kolēģis apgalvoja, ka pīle jācep divas, trīs stundas,” saka keramiķe.
Divatā ada un lej gaismu
“Pirmo reizi biju Zvārtavas pilī. Esmu šokā, cik šī vieta ir jauka. Tā ir paradīze zemes virsū,” priecājas metālmākslinieks Arvīds Endziņš. Simpozijā viņš strādāja ar papīra masu, jo “tas ir materiāls eksperimentiem”. “Pēc metāla un dzelžiem gribas kaut ko vieglāku un priecīgāku. Papīra masu izmantoju gaismas ķermeņos, kombinējot kopā ar metāla sastāvdaļām,” viņš komentē.
Rokas lējuma papīrs “aizvelk” metāla stieples tīkla acis, un masas armatūrai izmanto jūras zāli, ziedlapiņas vai citu materiālu. “Kad tāds kupols ir lampai, izskatās interesanti. Vispirms no metāla stieples tamborēju kupolu, ko pēc tam iemērc papīra masā,” skaidro A.Endziņa dzīvesbiedre Indra Puķe, kas ir dizaina grafiķe. Viņa atzīst, ka ir izdevīgi strādāt kopā ar metālmākslinieku, kas prot izgatavot spuldzei statīvu un pievienot to apgaismojumam.
Pirmā reizē arī muļķim veicas
Tā joko dizainers Dzintars Lemhens. “Zvārtavā pirmo reizi nodarbojos ar keramiku, un tad bieži vien laimējas. Negribu piekrist, ka mans raku veidojums ir kalla. Varbūt tā ir mīlestība? Kā lai es to zinu,” saka Dz. Lemhens. Vasarā viņš remontēja dzīvokli, kas “ir briesmīgi garlaicīgs darbs”. “Nodarbojos ar dizainu. Bet tas nevienam nav vajadzīgs, jo visu ved no ārzemēm. Tomēr gan jau būs atkal, nekur nepaliks,” domā mākslinieks. Keramikā liela nozīme ir nejaušībai, bet viņam tā ne visai patīk.
“Biju iecerējusi laiku sadalīt starp gleznošanu akvarelī un veltīt papīra mākslai, bet iznāca citādi. Mani ieintriģēja viena no krāsnīm, ko atvēra ar keramiku. Tajā ir nejaušības moments, kas man patīk gleznojot ar eļļu un akrilu. Tāpēc nolēmu izmēģināt,” stāsta gleznotāja Anita Meldere. Viņa nekad nav strādājusi “ar formu”, un materiāla pretestība likās neparasta. Pirmais trauks sabruka, bet māksliniece bija neatlaidīga un savu paveica līdz galam. “Redzu, ka tas nav nekas neiespējams. Ja būs iespēja, tad vēl kādu reizi ķeršos pie keramikas,” apņēmusies māksliniece.
Karsējas pirtī, un peldas ezerā
“Man visās lietās patīk galējas izpausmes, arī keramikā. Patīk porcelāns, kur ir visādi smalkumi, un patīk šamots. Vēl patīk augstas temperatūras,” apgalvo keramiķe Inese Brants. Viņa pēc horoskopa ir Dvīnis, tāpēc vai nu dara vai nedara, vidusceļa nav. Kafijas krūzītei ir jābūt pilnai līdz malām. “Arī bildes uz podiem iet pāri malām”, viņa akcentē. “Tā kā ar pirkstiem lipināmā tehnika ir ļoti sena, mana versija par Latgales keramikā pazīstamajiem daudzgalvainiem zirdziņiem un pūķiem ir šo dzīvnieku apvienojums vai dinozauri. Katrs var saskatīt, ko vēlas,” skaidro I.Brants.
Zvārtavas pils pirti varot sakurināt līdz 100 grādu temperatūrai un vairāk. Karsto saunu mākslinieki lieto bieži. I.Brants patīk pērties, bet viņasprāt ezers ir lielāka vērtība. “Ja rīta miglā var ielēkt ezerā, tad tas ir fantastiski.,” secina I.Brants.
Valkas mežos mākslinieki sasēņoja tik daudz, ka pietika visiem simpozija dalībniekiem. “Bija bērzlapes, gailenes, čigānenes, apšu un priežu bekas. Turciete Zerina Demirsu pirmo reizi lasīja sēnes, bet viņai bija vislabākās baravikas,” stāsta māksliniece. Lauku noskaņās Inese veidoja podus ar lāčiem un ežiem.
