Novada pašvaldības darbinieki ir sakārtojuši dokumentus Mālmuižas kungu mājas (pils) nodošanai atpakaļ valstij, taču pagaidām šis process vēl noslēgties nevar.
“Pārstāve no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pateica, ka muižu no pašvaldības nepārņems, kamēr mēs objektu nesakārtosim. Ir jānomaina izsistie logi. Vietām jāatjauno jumts, kur norauts šīferis. Jāsakārto durvis, kas ir izlauztas. Ir jāsakārto arī piegulošā apkārtne,” pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts stāstīja deputātiem Gulbenes novada domes ārkārtas sēdē 10.novembrī.
Sēdē deputātiem tika piedāvāts nobalsot par finansējuma līdz 5000 eiro piešķiršanu, lai varētu sakārtot Mālmuižas kungu mājas fasādi un apkārtni. 12 deputāti nobalsoja par, 2 balsojumā atturējās. Domes sēdei nepieslēdzās un nebalsoja deputāts Normunds Audzišs.
Ēku pašvaldība pārņēma “kriminālā” stāvoklī
Deputāts Normunds Mazūrs jautāja, kā tā iznācis, ka kopš 2019.gada, kad pašvaldība savām vajadzībām ēku vairs neizmantoja, tā ir palikusi novārtā un tikusi demolēta. “Kas atbildēja par šo ēku? Mums jāmaksā, ka tā ir izdemolēta! Šīferi varēja noraut vējš. Bet durvis, logi… Kā var tā būt?! Kā noprotu, arī apkures katls ir aizvākts,” sašutumu pauda deputāts.
K.Dauksts skaidroja, ka atbildīga bija Lejasciema pagasta pārvalde. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis piebilda – ja uzreiz netiek reaģēts pēc pirmajiem demolēšanas gadījumiem, turpmāk situācija tikai pasliktinās. Viņš solīja noskaidrot, vai Lejasciema pagasta pārvaldē bija kādam konkrēti uzdots pieskatīt minēto objektu un vai par to tika piešķirts arī atalgojums. Par to, kad no katlumājas kaut kas ir pazudis, vispār neesot informācijas, jo to neviens nav apsekojis pat laikā, kad Mālmuižas kungu mājas vienā daļā bija izvietota pagasta bibliotēka (līdz 2019.gadam). Tolaik ēkas centralizētā apkure nav tikusi nodrošināta, bibliotēkā siltums nodrošināts ar elektrības palīdzību.
Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone-Leišavniece informēja, ka nekustamais īpašums “Mālmuiža” ir bijis nodots pagasta pārvaldes vadītāja Māra Milna pārvaldīšanā. “Šī ēka savulaik mums (pašvaldībai – red.) tika nodota “kriminālā” stāvoklī,” iestarpināja Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis, atgādinādams, ka savā laikā ir strādājis Lejasciema pagasta pārvaldē. Viņš uzsvēra – muiža ir nomaļā vietā.
Sakārtos un nodrošinās “Mālmuižas” apsardzi
N.Mazūrs iebilda, ka bija taču tolaik jābūt “Mālmuižas” nodošanas-pieņemšanas aktam, kuru pašvaldība parakstījusi ar valsti.
A.Caunītis bilda – tā ir mācība turpmākajam, jo vajadzēja tomēr fiksēt fotoattēlos, kāds šis objekts tika pārņemts no valsts. Viņaprāt, pēc tam, kad “Mālmuižas” fasāde un apkārtne būs sakārtota, pašvaldībai ir jānodrošina šā objekta apsardze līdz brīdim, kad to pārņems valsts.
Deputāte Lāsma Gabdulļina sacīja – viņa, iespējams, no kolēģiem novada domē ir vienīgā, kura vēl nesen ir apmeklējusi šo muižu. Aizvadītajā vasarā viņa tur ir bijusi velopārgājiena laikā kopā ar saviem jaunsargiem. Pārliecinājusies, ka kaut cik normālā stāvoklī ir tikai tās telpas, kurās atradusies bibliotēka. Citās telpās neesot ne grīdas, ne griestu. L.Gabdulļina secināja – viss ir turējies tikai uz bibliotekāres Zofijas Drozdovas entuziasma. Deputāte saskatot “lielu potenciālu” kungu mājas nākotnei, ja tiktu atjaunoti tās greznumi, piemēram, vītņu kāpnes.
Pašvaldība nekopj savus īpašumus – uzsvēra deputāts Gunārs Ciglis. Viņaprāt, “Mālmuiža” ir pierādījums tam. Ja vēl gadu nekas netiks darīts ar Beļavas pili, tai būšot tāds pats liktenis. Deputāts piedāvāja vismaz parūpēties par pils apkures nodrošināšanu. G.Ciglis būtu arī par to, lai Beļavas pagasta pārvalde tiktu pārcelta uz muižu. Kā negatīvu piemēru pašvaldības neizdarībai viņš piesauca Vecgulbenes muižas Baltās pils un citu vēsturisku objektu likteni, kuri aizgājuši nebūtībā. G.Ciglis uzsvēra, ka runa ir par aizsargājamiem arhitektūras pieminekļiem.
Tiks gatavots pārdošanai
Jau vēstīts, ka 26.oktobrī Ministru kabinets ir nolēmis pārņemt no pašvaldības Mālmuižas pili (Lejasciema pagastā esošo nekustamo īpašumu “Mālmuiža”). Objekts vispirms nonāks valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pēc zemesgrāmatas ierakstu sakārtošanas tiks gatavots pārdošanai izsolē – liecina publiski pieejamā informācija. Nekustamā īpašuma “Mālmuiža” kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 21 348 eiro (zeme – 6011 eiro, būves – 15 337 eiro).
Mālmuižas muižas komplekss (tapis 19.gadsimta pirmajā pusē un beigās) ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts, arhitektūras piemineklis, kas sastāv no kungu mājas (1414,4 kvadrātmetri), drupām, apbūves. Tas viss aizņem 10,1 hektāru zemes. Kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis atsevišķi vēl ir izcelta tieši kungu māja un klēts – liecina Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja publiskotā informācija.
