Mālmuižas kungu māju (pili) tomēr pārdos, un, cerams, tā kopā ar pārējam šīs muižas kompleksa ēkām un zemi nonāks privātās rokās, lai piedzīvotu atjaunotni.
Pagājuši gandrīz divi gadi kopš Gulbenes novada domes lēmuma atdot šo objektu atpakaļ valstij. Toreiz 2019.gada 30.decembra novada domes sēdes lēmums tika nosūtīts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Un tikai šogad 26.oktobrī Ministru kabinets ir nolēmis pārņemt no pašvaldības Mālmuižas pili (Lejasciema pagastā esošo nekustamo īpašumu “Mālmuiža”).
Objekts vispirms nonāks valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pēc zemesgrāmatas ierakstu sakārtošanas tiks gatavots pārdošanai izsolē – liecina publiski pieejamā informācija. Nekustamā īpašuma “Mālmuiža” kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 21 348 eiro (zeme – 6011 eiro, būves – 15 337 eiro).
Pašvaldība nebija tiesīga pārdot
Iepriekš “Dzirkstele” jau rakstīja, ka pašvaldība nebija tiesīga pārdot Mālmuižas pili, kaut bija interesenti, kuri izteica vēlmi pirkt šo īpašumu.
2012.gadā ar Ministru kabineta rīkojumu īpašums “Mālmuiža” tika nodots īpašumā Lejasciema pagasta padomei kultūras un brīvā laika pasākumu organizēšanai. Taču pašvaldībai neveicās ar šā īpašuma izmantošanu. 2017.gadā bez panākumiem tika mēģināts izsolīt nekustamā īpašuma “Mālmuža” nomu. 2019.gada 30.oktobrī Mālmuižas pilī darbību beidza tur izvietotā Mālu bibliotēka, līdz ar to īpašums palika pilnīgi tukšs un neizmantots.
Pirms Mālmuižas pili īpašumā pārņēma novada pašvaldība, tur ilgus gadus saimniekoja Sporta pedagoģijas akadēmija. Tur bija akadēmijas sporta bāze.
Ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Mālmuižas muižas komplekss (tapis 19.gadsimta pirmajā pusē un beigās) ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts, arhitektūras piemineklis, kas sastāv no kungu mājas (1414,4 kvadrātmetri), drupām, apbūves. Tas viss aizņem 10,1 hektārus zemes. Kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis atsevišķi vēl ir izcelta tieši kungu māja un klēts – liecina Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja publiskotā informācija.
Mālmuiža vēsturiskos avotos pieminēta jau 1429.gadā. Tās pērle, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir 19.gadsimta beigās būvētā muižas kungu māja. Divstāvu ēkā izmantoti gan ķieģeļu, gan koka celtniecības paņēmieni, fasāde rotāta ar dekoratīviem griezumiem. Ēkas interjerā saglabājušās lentveida koka kāpnes un baltu podiņu krāsns. Kompleksā ietilpst arī parks.
