Daudzi šajos vārdos saskata un saprot dzīvesvietas maiņu, jaunu darbu, jaunu laulību. Pēc tam izrādās, ka šādas pārmaiņas nav devušas ne mierinājumu, ne problēmas risinājumu. Kāpēc?
Daudzi šajos vārdos saskata un saprot dzīvesvietas maiņu, jaunu darbu, jaunu laulību. Pēc tam izrādās, ka šādas pārmaiņas nav devušas ne mierinājumu, ne problēmas risinājumu. Kāpēc?
Tāpēc, ka izmaiņas mūsu saprātā nenotiek reizē ar dzīvesvietas maiņu vai darbu Īrijā. Transformācija saprātā, domāšanā sākas no interpretācijas uzņemšanas. Ja patiesi gribat izmainīties – sāciet lasīt citas grāmatas, iepazīstieties ar citiem draugiem, mainiet intereses.
Tas, ko cilvēks domā par sevi, nosaka viņa viedokli par apkārtējiem un dzīvi kopumā. Daudzi ir tā aizņemti, lai pārvarētu sevī pārdomas par pagātni, ka neatliek laika domāt par nākotni. Viņu pagātne nomāc tagadni, tātad arī to brīvību, kuru guvuši. Lai iemantotu īstu brīvību, saprātam arī jākļūst brīvam. Bez atbildības sajūtas nav iespējama patiesa brīvība.
Bieži, tiekoties ar cilvēkiem gados, nākas būt piesardzīgiem. Ir cilvēki, kuri par to vien stāsta, cik netaisni viņiem nodarīts pāri. Viņi stundām var stāstīt par pagātnes aizvainojumiem. Ja ieklausās, tad drīz sajūti, ka arī tevī sāk vārīties naids pret viņa apvainotājiem, pāridarītājiem, kurus nekad neesi redzējis. Esiet uzmanīgi ar tādiem, jo viņu paverdzinātajā domāšana, pagātne var graujoši iedarboties uz jūsu garu, tas sāks apspiest jūsu brīvību.
Es parasti ar lielu simpātiju izturos pret sirmu galvu, kura saka:” Dēliņ, spēj novērtēt to, kas tev ir, jo mums tā nebija!” Man šie vārdi skan kā pateicība. Tāda pamācība ļauj pareizi uztvert visu, ko Dievs dara mūsu dzīvē. Pagātnes apstākļi var aprīt mūsu tagadni un nākotni.
Tas nenozīmē, ka mums jāizliekas, it kā pagātnes nebūtu bijis. Vienkārši mēs nedrīkstam ļaut kontrolēt, nomākt un tiesāt nākotni. Pret pagājušiem pārinodarījumiem jāizturas kā pret darbu, ko padarījis nejēga – jāpiedod un jāvirzās tālāk. Nebūs iespējams noturēt jauno, ja nenometīsim veco!
Cilvēks – tas ir ikdienas lēmumu un rīcību kopums. Traucē saņemt jauno ne tas, kas jūs neesat, bet gan tas, kas jūs esat. Gribat redzēt savu nākotnianalizējiet savu šodienu. Cilvēka dzīvi veido viena diena. No kā sastāv viena diena – tas arī piepilda visu dzīvi.
Ja uzskatāt, ka nespējat disciplinēt savas smadzenes jaunu zināšanu uzņemšanaisāciet mainīt to, kas, jūsuprāt, ir jāizmaina vispirms, un virzieties uz priekšu. Negaidiet īpašu uzaicinājumu. Tāda nebūs! Dievs liek darboties mūsu saprātam, bet gribasspēks jāaktivizē pašiem. Vienīgais, kas palīdzēs jaunietim piektajā darba gadā ieņemt vadoša darbinieka vietu – progresīva domāšana. Tieši šīs īpašības trūkums var būt pilnīgas stagnācijas iemesls viņa karjerā arī pēc desmit gadiem. Viens gaida un nevar sagaidīt darbdienas beigas, otrs meklē iespējas paaugstināt meistarību un gūt panākumus. Viens tic un dara, cits tikai klausās un nekad nedara. Pārmaiņas domāšanas procesā notiek tikai tad, kad cilvēks saprot un tic informācijai, kura nokļūst smadzenēs caur ausīm un acīm.
Radītājs nekad nedarbosies pret cilvēka gribu un nepakļaus, neapspiedīs viņa saprātu.
Tas, kurš tikai klausās un neizjūt dziļi sirdī visu, ko dzird par panākumu principiem, tā arī paliek tuksnesī – ar tām pašām problēmām, ar to pašu attieksmi pret dzīvi neatkarīgi no iespējām, kuras atvērušās. Kāpēc? Tāpēc, ka tāda bija paša izvēle.
Cilvēka griba ir visvarenākais spēks virs zemes. Apsolītā zeme vienmēr ir mūsu priekšā, bet jāieiet tajā ir mums pašiem. Nekādi Dieva brīnumi neizmainīs pierasto domāšanas veidu. Vienīgais, kurš spēs izmainīt jūsu saprātu, esat jūs pats. Ne dziednieki, ne burvji, ne horoskopi, ne mācītāji, ne Dievs. Cilvēka saprāts, griba, izvēle – suverēna zona. Īstas brīvības nosacījums, lai cilvēks pats pilnībā to pārvaldītu.
Šodien mēs katrs atrodamies tajā vietā, ko zemapziņā esam izvēlējušies. Daudzi šodien nevēlas, lai viņiem norādītu, kas ir jādara. Viņi grib darīt to, kas viņiem patīk, un uzskata, ka var rīkoties tā bezgalīgi ilgi.
Pieaugošais konfliktu skaits un morāla degradācija skaidrojama ar to, ka pasaule piepildīta ar cilvēkiem, kuri saindēti ar bezatbildības garu. Bezatbildīgi cilvēki – tie ir profesionāļi. Profesionāli noveļ vainu par savu bezatbildīgo rīcību uz citiem.
Esam iemācījušies sabiedrību vainot savās neveiksmēs. Pašreizējā bezatbildīgo cilvēku paaudze uzskata, ka visa pasaule tiem ir ko parādā. Vairākums cilvēku atsakās atbildēt par savu dzīvi, lēmumiem un rīcību. Atbildība – nopietna lieta, bet to ir tik viegli pārcelt “no galvas uz galvu”. Nav svarīgi, kas ar mums noticis pagātnē! Mēs varam paņemt savās rokās savu nākotni tieši tagad! Šodien ir jaunas atbildības laiks savā un Dieva priekšā!
Ir tāda sajūta, ka Viņš šodien vēršas pie katra. Pie bagāta un nabaga, pie veca un jauna, sievietēm un vīriešiem. “Pārtrauciet apvainot sistēmu! Pārtrauciet lamāt, bārt valdību! Pārtrauciet nosodīt vecākus, bērnus. Pārtrauciet tenkot, apmelot priekšniekus, mācītājus, skolotājus! Pārtrauciet nosodīt savu pagātni! Kļūstiet par atbildīgajiem savā dzīvē. Jo tāda ir mana griba.”
Mēs nevaram izmainīt pagātni, bet varam noteikt nākotnes kvalitāti. Izvēle vienmēr pieder pašiem. Pievēršu uzmanību, cik svarīgi ir pareizi pārvaldīt savu brīvību, kuru Dievs grib dāvāt katram no mums.
