Dzīvē varam būt veseli un spēcīgi, tomēr pat tad bez ārstu palīdzības nevienam neiztikt, jo gadās dažādas traumas un citas novirzes no normas. Manā dzīvē ārsti ir palīdzējuši turpināt pilnvērtīgu dzīvi, tāpēc viņi ir pelnījuši tikai pateicību un labus vārdus, kā arī pienācīgu algu no valsts.
Visi neesam bagāti, lai par visu maksātu no saviem maciņiem. Tiesa, valsts nodevu maksājam nekurnot. Divas reizes mūžā arī mani “salaboja” pēc iegūtajām traumām brīnišķīgs ārsts ķirurgs Andrejs Mednieks. Arī viņa māmiņa ir lieliska medicīnas darbiniece. Rankā strādāja jauka savu darbu un cilvēkus mīloša ārste Inta Krēsliņa. Pēc viņas aiziešanas no Rankas man nav sava ģimenes ārsta. Būtu jāpierakstās pie I.Krēsliņas, kura tagad strādā Gulbenē, bet nav tik vienkārši aizbraukt, jo jau 82 gadus esmu šajā pasaulē.
Rankā mums ir arī brīnišķīga medicības darbiniece, kura strādā aptiekā. Tā ir Liega Kraukle, kura pēc studijām Rankā visu mūžu nostrādājusi vienā darbavietā. Viņa pazīst gan visus aptiekas apmeklētājus, gan viņu problēmas. Arī viņai gribu novēlēt daudz spēka un izturības, lai varētu turpināt darbu!
Neviens ārsts man nav prasījis maksāt par ārstēšanu, tāpēc nesaprotu, kāpēc cilvēki vienmēr meklē iespēju žēloties. Gribu pateikties arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dakteriem, kur savulaik dzemdību nodaļā piedzima mans pirmais dēliņš Ziedonis. Šajā slimnīcā jaunībā tiku ārstējusi arī ceļgala traumu. Arī tagad vecumā esmu piecelta no nevarības ar brīnišķīgu ārstu profesionālu pieeju slimniekiem. Visa mūža garumā tur esmu saņemta ar smaidu un labestību. Nezinu pat nosaukt vārdā tos ārstus, bet ļoti pateicos par viņu attieksmi pret visa vecuma pacientiem.
Neesmu dzejniece. Tikai rīmkale. Tomēr mūsu ārstei I.Krēsliņai esmu uzrakstījusi veltījuma dzejoli.
Ir sūtība katram sava
Šai dzīvē piešķirta mums.
Nav svarīgi, gods ir vai slava,
Ir svarīgs pats iznākums.
Ja esi darījis labu
Ar sirdi un dvēseli
Un ziedojis laiku savu,
Lai glābtu šo pasauli.
Ne visi tik jauni esam,
Nav visiem tāds talants dots
Kā mūsu Intiņai jaukai,
Daudz gados mūs ārstējot.
Ar skatu, ar smaidu, ar glāstu
Mūs piecēla, atnākot vien.
Ar savu saulaino stāstu
Pat slimo pie dzīves sien.
Nav daudz tik sirsnīgu ārstu,
Kas savu misiju veic,
Kas mūs no nespēka mirkļiem
Tik patiesi iznest steidz.
Mēs novēlam ilgus gadus
Šo cildeno misiju veikt,
Ārstējot svešus un radus,
Vien priecīgus rītus sveikt!
