12.maijs ir Mātes diena. Diena, kad mīlestībā atzīstamies savai vienīgajai, vislabākajai, vismīļākajai – mātei.
Arī Gulbenes pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” audzēkņi šinīs dienās apliecina savu mīlestību māmiņai. Tā izskan dzejoļos un dziesmās, ir mazo roku iekrāsota zīmējumos un ieveidota dažādos darinājumos. Mīlestība staro ik brīdi, kad vaigs pieglaužas vaigam, kad mazas rokas cieši apvijas māmiņas kaklam, kad sejās uzzied smaidi un māmiņas acīs nelūgtas iezogas aizkustinājuma asaras. „Mana māmiņa ir vislabākā un vismīļākā. Es viņu ļoti mīlu,” saka septiņus gadus vecais Sandis Abakoks, kurš rudenī jau dosies uz skolu. Viņa māmiņa Irīna Abakoka, kura arī bērnībā ir apmeklējusi „Auseklīti”, apliecina, ka Mātes diena ir svētki ne tikai viņai, bet arī Sandim un abiem pārējiem bērniem – meitai Leldei, kura mācās Gulbenes vidusskolas 2.klasē, un Lienei Beātei, kurai ir tikai gads un septiņi mēneši. „Mēs katru rītu cits citam novēlam jauku dienu un sakām, ka viens otru mīlam. Ja dažkārt man tas piemirstas, tad bērni to nekad neaizmirst. Māmiņu dienā es priecāšos par ziediem un patīkamu neikdienišķu atpūtas brīdi visiem kopā,” saka Irīna.
Arābu sakāmvārds vēstī, ka „Dievs nevar būt visur, tāpēc ir radījis mātes”. Mātes dienu Latvijā sāka svinēt 1922.gadā, bet kopš 1934.gada tika noteikts, ka šī diena svinama maija otrajā svētdienā. 1938.gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes pavarda veidošanā. Padomju Latvijas laikā šī tradīcija tika aizmirsta, bet šie svētki atkal atjaunoti 1992.gadā.
