Ir agrs rīts. Es pamostos laimīga kā katru rītu, jo zinu, ka arī šorīt vēl ir skaists vasaras rīts. Izskrienu ārā un jūtu, ka šis rīts ir citādāks nekā visi citi rīti.
Ir agrs rīts. Es pamostos laimīga kā katru rītu, jo zinu, ka arī šorīt vēl ir skaists vasaras rīts. Izskrienu ārā un jūtu, ka šis rīts ir citādāks nekā visi citi rīti.
Es skrienu pie mammas un sašutusi lūkojos viņā: “Mammucīt, kāpēc rīts ir tik savāds? Kas šodien par dienu?” “Kā, tu jau esi aizmirsusi? Šodien ir pirmā skolas diena,” mamma mīļi atbild. “Ko, jau šodien?” es iesaucos un ieskatos kalendārā.
Es noskumu, jo man nepatīk pirmā skolas diena. Ar pirmo skolas dienu man atkal vajadzēs mācīties.
Tad es brīdi padomāju un ar smaidu sejā sāku gatavoties skolai. Atcerējos, ka varēšu satikt draugus un izstāstīt viņiem visu, ko darīju šajā skaistajā, karstajā vasarā.
Pēc pāris stundām es jau biju pie skolas durvīm. Apstājos, dziļi ievilku elpu un gāju tālāk. Klasesbiedri smaidīdami stāstīja cits citam, kā pavadījuši vasaru. Tikai tad, kad apsēdos solā, sapratu, cik labi atkal būt skolā un klasē, kur gaida draugi.
Vineta Dzelzkalne no Zeltalejas (14 gadi)
